Inese Vaidere: „Vai dāmām Rīgas pilī jāierodas ar dubļainām kurpēm?”

Latvijas 92. gadadienas vakarā Rīgas pilī Valsts prezidents Valdis Zatlers un viņa kundze Lilita Zatlere, kā ierasts, uz tradicionālo svētku pieņemšanu aicināja ārvalstu vēstniekus, Latvijas diplomātus un valsts augstākās amatpersonas, tostarp Eiropas parlamenta deputāti Inesi Vaideri ar kungu žurnālistu Arturu Vaideru.

Kā prominencēm izdevies ievērot ģērbšanās stilu un etiķeti, žurnāla „Kas Jauns” slejās vērtēja modes dizainers, arī apģērba un stila etiķetes eksperts Gints Bude. Stilists nevienu pa spalvai neglaudīja, tieši otrādi: viņš nesaudzīgi kritizēja mūsu amatpersonu izskatu un ieteica nākamreiz pirms došanās pie prezidenta iedvesmai noskatīties latviešu filmas — „Pie bagātās kundzes” un „Ceplis”.

Stila eksperts atzinīgi izteicās par Eiroparlamenta deputātes Ineses Vaideres skaisto vakarkleitu, taču virsdrēbes nosauca par ikdienišķām, savukārt rokassomiņu — par īstu katastrofu. „Vai deputāte nesaprot, ka uz svinīgu vakaru jāiet bez tirgus tašas? Ar tādu somu pie prezidenta varētu doties vien tad, ja Zatlers rīkotu groziņu vakaru un somā būtu ielikts gards cienasts,” skarbi teica Gints Bude. „Vaideres vīram Arturam, kā jau sporta žurnālistam, sportiska jaka, kas nav piemērota pie smokinga, un ikdienišķi apavi,” viņš norādīja.

„[..] Vispirms es gribētu paust izbrīnu, ka šādā pasākumā prese netika ielaista iekštelpās. Pilī plaši bija pārstāvētas dažādas profesijas, netika spriests par lietām, kurām būtu ierobežota pieejamība. Šoreiz laikraksta fotokorespondentiem bija jāmēģina iemūžināt pieņemšanas viesus vēl pirms ieiešanas pilī, izbaudot tā vakara nepatīkamos laika apstākļus - lietu, vēju, vēsumu un mitrumu.

Tomēr vēlos pievērsties tam, kas ir tapis, komentējot fotogrāfijas.

Vispirms gribu apliecināt, ka man savulaik ir bijusi iespēja iepazīties ar lietišķo etiķeti, orientējos arī starptautiskās etiķetes normās. Komentāros kā trūkums vairāku kungu tērpos norādīta laka kurpju neesamība („Tā ir lieta, kas klibo lielākajai daļai Latvijas politiķu. Pie smokinga nedrīkst vilkt neko citu, izņemot lakādas apavus.”). Īstenībā laka kurpes stingri tiek prasītas pie frakas, taču ielūgumā tika norādīts kungiem ierasties smokingā.

Etiķete pie smokinga paredz arī melnas kurpes, un tikai ļoti oficiālos pasākumos un arī tikai ļoti konservatīvās etiķetes rokasgrāmatās pie šī kungu apģērba tiek prasītas lakādas kurpes un melnas zīda zeķes. Bet pat šādi avoti norāda, ka melnas kurpes ir pieļaujamas.

Līdz ar to kritika, kas izteikta lielākajai daļai politiķu par lakādas kurpju trūkumu, ir pārmēru stingra, prasot ievērot normas, kurām oficiāli pieļaujamas atkāpes. Starp citu, ja kungs ierodas smokingā, dāma var vilkt arī īso vakartērpu, taču šoreiz ielūgumā tika prasīts garais variants.

Kā Jūsu laikraksta fotokorespondenti var apliecināt, Vecrīga 18. novembra vakarā bija slēgta transportam, vienīgais izņēmums bija augstāko amatpersonu transportlīdzekļi. Ir savādi, ka tas nav ticis pamanīts, vērtējot apģērbu un apavus, jo lielākajai daļai viesu uz pieņemšanu paliels ceļa gabals bija jāveic kājām.

Ironizējot par manas rokassomas lielumu, Budes kungs, kurš, cik man zināms, ir saistīts ar modeļu biznesu, nevis specializējas lietišķās etiķetes jautājumos, un nebija informēts par fotogrāfijas tapšanas apstākļiem, acīmredzot, bija domājis, ka ar šo somu došos pie prezidenta uz svinību zāli.

Patiesībā starp āru un svinību zāli bija parastais starpposms - garderobe, kur tika atstāts viss, kas nepieciešams vienīgi ielai, pārauti arī apavi. Un ielas rokassoma bija paņemta tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tajā tika pārnēsāti balles apavi un etiķetei atbilstošā mazā rokassomiņa... Vai varbūt Budes kungam labāk patiktu, ja dāmas pārvietotos ar plastmasas maisiņiem?:)

Tāpat diez vai būtu labāk dāmām ierasties pilī ar lietus un dubļu notašķītām, toties jau uz ielas pamanāmām tērpam atbilstošām kurpēm.

„Ikdienišķās virsdrēbes”, kuras ar zināmu skepsi tika pamanītas vairākiem viesiem, bija praktisku apsvērumu izvēlētas - man nav nācies iepazīties ar normu, kura noteiktu, ka, dodoties uz šāda līmeņa pasākumiem, vienīgais atbilstošais tērps būtu kažoks vai cita īpaša stila virsapģērbs. Tumšs vilnas auduma mētelis ir piedienīgs apģērbs šādam gadījumam, taču, ņemot vērā lietus faktoru, pilnībā akceptējama arī cita izvēle.

Varbūt var domāt, ka šis gadījums nebija tālāka komentāra vērts, taču uzskatu, ka cilvēkiem ne vien jāpilnveido sava garīgā pasaule, bet jāpievērš uzmanība arī ārējam veidolam.

Cilvēks nav tikai garīga būtne, un cieņa pret citiem cilvēkiem prasa ievērot arī zināmus ģērbšanās nosacījumus. Tāpēc arī šī vēstule. Starp citu, ja fotogrāfiem būtu dota iespēja būt iekštelpās, viņi būtu varējuši vērot dažas patiešām komiskas apģērba izvēles, kuras uz ielas tika paslēptas zem mēteļiem...

Novēlot sekmes objektīvā notikumu atainošanā, kā arī paužot gatavību sniegt savu vērtējumu par etiķetes normu ievērošanu, kas atbilstu ne vien dažkārt novecojušām rakstītajām lietišķās etiķetes prasībām, bet arī balstītos uz manu pieredzi starptautiskajā sfērā —

cieņā,

Jūsu Inese Vaidere.”