Nemuļķojies ar gripu! Kas jādara, ja gadījies saslimt

1. Roku nemazgāšana

Gripas vīruss izplatās ļoti strauji, un cilvēku uzņēmība pret to ir liela. Lai gan uzskata, ka tas izplatās gaisā, ar to var inficēties, arī atrodoties tiešā vai netiešā kontaktā ar slimnieku, piemēram, pieskaroties virsmai, uz kuras ir gripas vīrusi un pēc tam pieskaroties savam degunam vai mutei. Tāpēc muļķīgi ir nemazgāt rokas pēc tam, kad pārnāc mājās. Par ļaunu nebūs, ja gripas epidēmijas laikā rokas mazgāsi kaut padsmit reižu dienā. Atceries, ka gripas vīruss var būt visur – uz sabiedriskā transporta rokturiem, uz trepju margām, uz durvju rokturiem, veikalā uz iepirkumu groziņu rokturiem...

2. Telpu nevēdināšana

Gripa visvairāk izplatās tieši gaisā – pilienu veidā, kad ar gripu inficētais šķauda, klepo vai vienkārši sarunājas. Vīruss iekļūst tavā degunā, kaklā vai plaušās, un tu jau esi saslimusi. Tāpēc, baidoties no aukstuma, nepavisam nav prāta darbs nevēdināt telpas un caurām dienām kvernēt piesmakušā birojā. Ja kāds gripas skartais brašulis būs karjeras vārdā atnācis uz darbu, tad, uzturoties viņa kompānijā, turklāt nevēdinātā telpā,  izvairīšanās no saslimšanas līdzināsies neiespējamajai misijai.

Ja ar gripu tomēr esi saslimusi, gauži neapdomīgi būtu nedzert pietiekami daudz šķidruma. Gripai raksturīgās augstās temperatūras dēļ ātri vien var sākties organisma atūdeņošanās, kas ir bīstami tavai veselībai un pat dzīvībai. Ieteicamākas ir zāļu tējas, kas satur vitamīnus un mazina iekaisumu – kumelīšu, upeņu, aveņu, meža zemeņu, liepziedu tējas.

4. Aspirīns pret temperatūru

Aspirīnam piemīt asins šķidrināšanas īpašības, bet, tā kā gripa jau pati par sevi paaugstina to caurlaidību, šī kombinācija var izraisīt asins izplūdumus. Ļoti bīstami, ja tie notiek plaušās. Tāpēc aspirīnam gripas laikā saki stingru: «Nē!»

Atceries – gripa ir ļoti lipīga, tāpēc guli mājās un neej uz darbu, lai, darbaholisma pārņemta, dāsni nepadalies savā kaitē ar kolēģiem un citiem ļaudīm sabiedriskajās vietās. Turklāt, kad esi slima, gultas režīms ir labākās zāles. Tas tādēļ, lai mazinātu sirds un plaušu slimību saasinājumu risku. Bīstamākās sekas, ko var izraisīt gripa, ir sirds muskuļa iekaisums (miokardīts) un pneimonija (plaušu karsonis). Gultas režīmā tev jāpavada vismaz trīs līdz piecas dienas.

6. Temperatūras samazināšana

Vēl viena muļķība, kas raksturīga sirgstošajiem – censties uz karstām pēdām samazināt ķermeņa temperatūru līdz ideālam 36,6 grādiem. Paaugstināta temperatūra ir dabiska organisma aizsargreakcija, proti, kad termometra stabiņš aizslīdējis garām sarkanajai atzīmei, tavs organisms cīnās ar vīrusu, tādēļ to nevajadzētu samazināt zem 37,5 C – 38 C.

7. Antibiotiku lietošana

Gripas ārstēšanai var izmantot dažādus pretvīrusu medikamentus (par tiem konsultējies ar ģimenes ārstu), taču par antibiotikām gan aizmirsti. Pirmkārt, tās neiedarbojas uz vīrusiem. Otrkārt, ja antibiotikas lieto bez vajadzības (un gripa ir šis gadījums), var attīstīties baktēriju rezistence jeb citiem vārdiem – baktērijas vairs nereaģēs uz antibiotikām. Ja pēc gripas izslimošanas tev radīsies kādas komplikācijas un būs nepieciešamas antibiotikas, to iedarbība būs daudz vājāka.