Svētdienas rītam zelts (lasi - panīrs) mutē. Kā to gatavot?
Kādā no svētdienas rītiem, ko parasti sāku ar garām, lēnām brokastīm vai gulšņāšanu gultā, es nolēmu tradīcijas lauzt. Man bija gastronomisks mērķis – iemācīties gatavot svaigo mājas sieru - panīru.
Izrausos no pēļiem un rīta agrumā (par plkst. 10.00 brīvdienās tā taču var teikt?) devos uz veģetārās pavārmākslas kursiem ar ājurvēdas elementiem Krišnas Centrā, Barona ielā 56.
Pirmais, ko nevaru nepateikt – šie kursi tev neizmaksās dārgi. Trīs lati, un divas stundas tu varēsi ne tikai mēģināt paplašināt savu gastronomisko redzeslauku, bet arī uzzināt daudz jauna par veselīgu dzīvesveidu. Pasniedzēja ir pieredzes bagāta mājsaimniece (viņa darbojas arī veģetārajā restorānā „Rāma”), kas vienkārši no sirds dalās ar visu, ko zina. Un tās nav tikai receptes. Tāpēc klātesošie jautāja arī, tā teikt, ne par tēmu.
Kursiem speciāli iekārtota klase ar galdiem un mazu virtuvīti turpat – uz vietas. Mans ieteikums: paķer līdzi pierakstu kladi un rakstāmo, jo stāstīs daudz un patiešām noderīgas lietas.
Sākām mēs ar panīra receptes piefiksēšanu un uzreiz pēc tam ķērāmies pie prakses.
Lai pagatavotu panīru, nepieciešami trīs litri pilnpiena, jo dabīgāka, jo labāk. Tas jāuzvāra. Kad piens tikko sāk vārīties, tam jāpievieno divu citronu sula. Visu laiku maisot, vēro, kad sūkalas paliek nedaudz zaļganas, tad katls jāņem nost no uguns. Turpinot maisīt, tu redzēsi arī, ka tajā sāk veidoties tādas kā biezpienveidīgas pārslas. Tas arī ir panīrs.
Paņem citu katlu vai trauku, uz kura liec virsū caurduri jeb sietiņu un virsū lina lupatiņu vai marli divās kārtās. Nokās: liekais šķidrums notecēs un siers paliks lupatiņā. Tad to vēlreiz noskalo citā ūdeni, un panīrs gatavs. Tas izskatīsies pēc biezpiena, tomēr pēc konsistences būs blīvāks.
Atlikušo šķidrumu nelej ārā, pievieno tam garšvielas un zaļumus, un tev sanāks lielisks dzēriens. Šo šķidrumu (sūkalas) var izmantot arī dārzeņu zupas buljona vietā vai cepot maizi, rauga vietā.
Ja vēlies, lai panīrs ir vēl blīvāks, uz nakti to nostādini zem svara. Ledusskapī pat nav jāliek.
Mēs panīru apcepām rafinētā eļļā. Tas nešķīst un nekūst kā citi sieri. Tad pievienojām to klāt vārītiem dārzeņiem un sanāca viegls, bet sātīgs ēdiens.
Kad siers bija sagatavots, pasniedzēja dāsni dalījās vēl arī citās panīra receptēs.
Dažas panīra gatavošanas receptes iedvesmai arī tev:
Konservēts panīrs
Uz pannas Gī sviestā apcep cieto panīru. Apceptos gabaliņus liec burkā. Gī sviestā apcep arī garšvielas: kumīnu, koriandru, asafetīdu (aromātiski sveķi). Lej visu burciņā, pievieno zaļumus un sāli pēc garšas, aplej ar olīveļļu. Šāds panīrs ledusskapī var stāvēt pat mēnesi.
Panīra mērce dārzeņiem
Uz pannas liec Gī sviestu, kad tas sakarsēts, pieliec nuta miltus (var arī parastos kviešu), maisi, lai neveidotos kunkuļi un nogriez mazāku temperatūru. Tad liec klāt garšvielas pēc garšas, nedaudz vārīta, karsta ūdens. Ūdeni pievieno tik daudz, cik biezu vai šķidru vēlies mērci. Kad mērce sabiezē krējuma konsistencē, pievieno nedaudz jogurta vai krējuma un uz lielas rīves pierīvē klāt panīru. Pievieno sāls pēc garšas. Mērce gatava!
Panīra rulete
Taisi mīklu: ņem 150 g sviesta, 100 g krējuma, 250 – 300 g miltu. Sastāvdaļas rūpīgi (gana ilgi) samaisi. Ja vēlies, vari pievienot arī nedaudz biezpiena, tas mīklu padarīs maigāku.
Atdzesē mīklu ledusskapī 15 minūtes un tad kārtīgi izrullē. Jo plānāk, jo labāk. Uzrīvē panīru, pievieno garšvielas, smalki sagrieztus zaļumus. Sarullē mīklu ruletē un griez to apmēram 2 cm biezos gabaliņos. Tos stāvus, ne guļus, cep cepeškrāsnī 180 grādos 30 minūtes.
Secinājumi
Brīvdienās, protams, slinkot nav grēks. Taču es neparko šīs divas darbīgās svētdienas rīta stundas nemainītu pret veco, labo nekā nedarīšanu. Tagad es ne tikai māku uzmeistarot panīru, bet arī uzzināju, ka Indijā no ziloņu fekālijām ražo ekoloģisko papīru, ka ar auzu graudu novārījumu var aizstāt mātes pienu, ka, nedēļu ēdot tikai vārītus griķus ar olīveļļu, var atbrīvoties no daudzām slimībām.
