Gribi būt mamma? Nopērc sev lelli
Smuki mazi bērniņi, dūrītē savilktām rociņām, krunkainām kājiņām... Kas gan tur neparasts, tu domā? Bet, ja mēs tev teiksim, ka tie nemaz nav bērni, bet lelles, lai pieaugušas sievietes sajustos kā māmiņas?
Kad mana paziņa, kura studē Amerikā, pastāstīja, ka parkos, lielveikalos un ielās viņa bieži redz dažāda vecuma amerikānietes ar mākslīgajiem bērniem ratiņos un autokrēsliņos, es sākumā par to pasmējos. Taču pēc viņas stāstītā biju spiesta atzīt, ka pieaugušas sievietes kaut kāda iemesla dēļ pret šīm lellēm tiešām izturas kā pret bērniem – iziet ar tām ielās, maina autiņbiksītes, ņem līdzi uz veikalu un midzina ratiņos. Izrādās, šī dīvainība – izlikties par īstu māmiņu – nu ienākusi arī Eiropā. Nupat mākslīgās māmiņas jau manītas Anglijā, Spānijā un Francijā.
Elpojoša lelle ar sirdspukstiem
Šīs lelles-bērnus dēvē par „reborn dolls”, kas tulkojumā nozīmē – atdzimusī lelle. To sākotnējais piedāvājums tirgū nav īsti skaidrs, taču kolekcionāri stāsta, ka pirmie šāda veida mākslinieku roku darbi tika izgatavoti nekam citam kā leļļu kolekciju papildināšanai. Tas notika pirms septiņiem gadiem. Taču ar laiku pieprasījums pēc lellēm strauji pieauga, bet ne vairs no kolekcionāru puses. Lelles-bērnus kā trakas sāka pirkt pieaugušas sievietes. Interesanti, ka meitenītes ar tām spēlēties nealkst. Viņas tāpat kā līdz šim dod priekšroku parastajiem leļļu bēbjiem.
Psihologi skaidro, ka bērni labi prot atšķirt iedomu un spēļu pasauli no realitātes, tieši tāpēc neizvēlas savām rotaļām lelli, kas tik ļoti līdzinās īstam bērnam.
Šajā salīdzinoši neilgajā laikā leļļu izgatavošanas tehnika sasniegusi augstāko punktu. Jaunākie mākslīgo bērnu modeļi aprīkoti ar ierīcēm, kas imitē sirdsdarbību un elpošanu. Lellēm pat ķermeņa temperatūra ir kā veselīgam cilvēkam – 36,6 grādi.
Turklāt viņas aizvien šokējošāk atgādina dzīvus bērnus. Sākotnējā iecere radīt lelles kā īstus mākslas darbus neglābjami pārvērtusies veiksmīgā biznesā. Pašlaik pasaulē ir apmēram simts sertificētu mākslinieku, kas izgatavo atdzimušās lelles, lielākā daļa no viņiem strādā Amerikā un Anglijā.
Lai radītu šādu lelli, vajadzīga parasta vinila lelle. Sākumā tā tiek izjaukta, tiek noņemta krāsa un no jauna pārkrāsota ar speciālām krāsām, kas atgādina dzīva cilvēka miesu. Vispirms lelli krāso no iekšpuses, lai padarītu tās detaļas necaurspīdīgas un rastos dabiskas cilvēka ādas krāsas efekts. Kad krāsa nožuvusi, lelli krāso no ārpuses. Pēc tam ar speciālu instrumentu palīdzību tai pielīmē matus.
Uz rokām un kājām mākslinieki ar smalku otiņu zīmē vēnas – tieši tā, kā tās izskatās uz tikko dzimuša bērna ādas. Lelles celīši un vaidziņi tiek pārklāti ar citādas faktūras krāsu, lai piešķirtu reālāku izskatu. Matus un skropstas izgatavo no mohēras, dārgākajiem modeļiem izmanto dabiskus cilvēka matus, ko saņem no dažādām pasaules valstu bērnu frizētavām. Nagus lellei pārklāj ar bezkrāsainu nagu laku. Gatavu lelli no iekšpuses sapilda ar mīkstas plastmasas materiālu tā, lai tās svars atbilstu reālajam jaundzimušā svaram – aptuveni 3,5 kilogramiem.
Kā jau nojaut, šīs lelles nav nopērkamas parastos rotaļlietu veikalos. Pašlaik tās visaktīvāk tirgo izsoļu interneta portālā „E-bay”. Īstās mākslinieku darinātās lelles pārdošanā nonāk tikai kopā ar dzimšanas apliecību jeb sertifikātu. Lelles pārdošanā tiek izliktas apmēram ar šādiem parakstiem: „Mans vārds ir Keitija. Esmu ļoti skaista maza meitenīte un meklēju sev māmiņu, kura mani mīlēs un aprūpēs. Es pie tevis, māmiņ, nonākšu rozā kostīmiņā, ar pamperiem un knupīti. Man ir savs identitātes sertifikāts. Es piedzimu 2009. gada 2. februārī, svēru 3,7 kg un biju 52 cm gara.” Šo leļļu sākuma cena izsolē parasti nav zemāka par 1000 euro, bet jaunākie un vislabāk aprīkotie modeļi (ar čurāšanas, asaru, elpošanas, sirdsdarbības un ķermeņa temperatūras funkcijām) var sasniegt pat 4000 eiro.
Laura Blumberga / Foto: publicitātes foto
