Parunāsim par to, kas notiek tavās zarnās

Cilvēks ir ļoti, ļoti pārapdzīvota planēta – pie mums uz dzīvi apmetušies neiedomājami pūļi  (skaitlis, kas rakstāms ar 18 nullēm) baktēriju. Tas ir 10 reizes vairāk nekā visas ķermeņa šūnas, kopā ņemtas. Un zarnas, ja ķermeni salīdzinām ar zemeslodi, ir ar iedzīvotājiem bagātākā Ķīna – tur mājo puse no visām baktērijām, un šo acīm neredzamo iemītnieku kopējais svars sasniedz pusotru kilogramu.

To pētījumi ir vēl autiņu stadijā – Cilvēka Mikrobioma projekts, kas uzskaitīs visus mūsu apakšīrniekus, aizsākts tikai pirms trim gadiem, 2008. gada oktobrī. Bet jau tagad skaidrs, ka neviens no šiem kvantilijardiem mūs neapdzīvo tāpat vien. Kā uzskata pētnieki, mēs esam kopīgi evolucionējuši, izveidojot ļoti draudzīgas attiecības, kur viens nodrošina jumtu virs galvas, bet otrs – tīra, mēž un taisa ēst. Zarnu mikrofloras disbalanss jau tagad tiek saistīts ar aptaukošanos, vēzi, astmu un veselu rindu autoimūno saslimšanu. Un nu, iespējams, ir atklāta šāda saikne arī ar depresiju un citām neiroloģiskām saslimšanām. Žurnāla „Neurogastroenterology&Motility” marta numurā publicētajā peļu pētījumā secināts, ka „baktērijas kolonizē zarnas tūlīt pēc piedzimšanas un ietekmē uzvedību, izraisot pārmaiņas atsevišķu gēnu izpausmē”. Pētījumā no zarnu baktērijām brīvās peles uzvedās citādi nekā parastās, iesaistoties riskantās, dzīvībai potenciāli bīstamās situācijās. Turklāt šī netipiskā uzvedība tika pavadīta ar neiroķīmiskām pārmaiņām peles smadzenēs. Kāds cits nesens dzīvnieku pētījums to apstiprināja, norādot, ka zarnu mikroflora būtiski ietekmē smadzeņu attīstību un uzvedību.

Pārēšanas rada murgus

Pavisam burtiskā nozīmē mums ir divas smadzenes – vienas atrodas galvaskausā un otras zarnās, precīzāk, barības vada, kuņģa, tievās zarnas un resnās zarnas audos. Tām ir daudz kopēja un pat identiska. Tām ir viena izcelsme – embrionālajā stadijā tās attīstījušās no viena tipa audiem: viena daļa izveidojās par centrālo nervu sistēmu, otra – par zarnu nervu sistēmu, ko vienkāršoti dēvēsim par zarnu smadzenēm. Šīs abas sistēmas savienotas ar klejotājnervu, kas sniedzas no galvaskausa līdz vēdera dobumam.

Ļoti daudzas vielas, kas darbina un kontrolē smadzenes, atrodamas arī zarnās. Nu kaut vai visiem labi zināmais „laimes hormons” serotonīns. Gan galvas, gan zarnu smadzenes identiski atpūšas – abām ir lēnie cikli, ko pārtrauc ātrie cikli. Varbūt tāpēc tautā mēdz teikt, ka pārēšanās rada murgus?!

Ilgstoši tika uzskatīts, ka smadzenes kontrolē zarnas. Tās bija prastas caurules ar primitīviem refleksiem līdz brīdim, kamēr pētnieki neiedomājās saskaitīt nervu šūnas. Visiem par lielu brīnumu atklājās, ka to ir simt miljoni, kas ir vairāk nekā muguras smadzenēs, raksta laikraksts „The New York Times”.

Šo atklājumu gaismā izprotamāka kļuva arī mūsu ķermeņu uzvedība. Piemēram, kad smadzenes nofiksē biedējošu situāciju, tās izdala stresa hormonus, kas sagatavo ķermeni cīņai vai bēgšanai. Kuņģis satur daudz nervu šūnu, kas ar šo ķīmiski spēcīgo kokteili tiek stimulētas – te arī izskaidrojums tauriņiem vēderā. Bailes liek klejotājnervam uz pilnu klapi nodrošināt serotonīna riņķošanu zarnās, tāpēc pārstimulētās zarnas ieslēdz „ātro režīmu”, ko izjūtam caurejas veidā. Kamolam kaklā ir līdzīgs izskaidrojums – kad nervus barības vadā pārstimulē, tas rezultējas norīšanas grūtībās.

Siāmas dvīnes

Kā „The New York Times” uzsvēris anatomijas un šūnu bioloģijas profesors, par neirogastroenteroloģijas pamatlicēju uzskatītais Maikls Gēršons, zarnu smadzenēm ir galvenā loma cilvēku laimē un ciešanās, tomēr tikai retais par to zina. Zarnu un galvas smadzenes ir Siāmas dvīnes: ja viena savārgs, otra tūlīt pat sāks sliktāk justies. Alcheimera slimnieki mokās ne tikai ar atmiņas zudumiem, bet arī aizcietējumiem – nervu šūnas gan galvas, gan zarnu smadzenēs ir slimas. Kādā citā pētījumā apliecināts, ka, izārstējot rauga sēnītes (candida albicans) izraisīto disbakteriozi, 85% gadījumos pacientu tiek vaļā arī no depresijas. Pētījumi turpinās, bet jau tagad skaidrs, ka zarnu stāvoklim ir gana ietekmes uz tavu noskaņojumu, prātu un uzvedību.

Kam jābūt tavās zarnās

Ideāla zarnu mikrofloru veido 85% „labo” un 15% „slikto” baktēriju. Šāds līdzsvars svarīgs ne tikai sliktas omas atgaiņāšanai, bet arī, lai:

• pārstrādātu pārtiku un uzsūktu vērtīgās vielas;
   
• ražotu vitamīnus (K un B grupas vitamīni), uzsūktu minerālvielas un atbrīvotos no toksīniem;
   
• pasargātu no alerģijām;
   
• nodrošinātu imūnsistēmas darbību (vienkāršoti runājot, 80% imūnsistēmas meklējama zarnās).

Slikto baktēriju ir saviesies pārāk daudz, ja vēders pūšas un gāzējas, kārojas cukura, ir nogurums un nelabums, galvassāpes, aizcietējumi vai caureja. Iespējams, to ir pārāk daudz arī gadījumā, ja, kaut gan ir veselīga diēta un fiziskas aktivitātes, nevari atbrīvoties no liekajiem kilogramiem.

Zarnu mikroflora ir kā lakmusa papīrs tavai attieksmei pret ķermeni. Ja ēdīsi grabažēdienu, labām baktērijām būs grūtāk izdzīvot, jo šāda pārtika rada skābu vidi organismā, toties sēnītēm un citiem „ļaunajiem” tā nāk tikai par labu.

Zarnu mikrofloru negatīvi ietekmē arī:

• antibiotikas;
   
• hlorēts ūdens;
   
• antibakteriālās ziepes;
   
• lauksaimniecības ķimikālijas;
   
• piesārņojums.

Tā kā pilnībā no šiem faktoriem ir gandrīz neiespējami izvairīties, tad eksperti iesaka parūpēties par labo baktēriju rezervēm no ārpuses.

Jolanta Sēnele / Foto: Shutterstock