Suns grib suni. Ko darīt ar homoseksuālu mājdzīvnieku?
Līgo svētkos kādam suņa saimniekam bija jājūtas mazliet neērti – viņa mīlulis Vilsons (vārds mainīts) centās iegūt kaimiņu franču buldogu, tā paša dzimuma suni.
Zoopsiholoģe mierina – tā ir tikai uzkundzēšanās.
Ciemos atvesta kucīte bīglu Vilsonu interesēja mazāk, ar to viņš tikai jautri izskraidījās pa pagalmu. Toties buldodziņam Vilsons nekavējās lekt virsū. „Nu, ko padarīsi, nemetīšu taču suni ārā,” noplāta rokas saimnieks, kurš, starp citu, cilvēku vidū šādas attiecības vērtē kritiski. Viņš sevi mierina, ka Vilsons vismaz ir tas, „kurš iegūst”.
Zoopsiholoģe Inga Cerbule, Kasjauns.lv lūgta komentēt šo situāciju, teic: „Tā suņiem nav seksuāla lieta, bet gan uzkundzēšanās.” Viņa iesaka saimniekiem nedarīt neko. Ja nu otram sunim, tas ļoti nepatiks un traucēs, viņš aktīvi pretosies. „Ja nē, vai nu ir jauns un dumiņš, vai arī apzinās, ka ir mazāks, tāpēc piecieš,” skaidro Cerbule.
Ja suņi ir kopā regulāri, ar laiku šādas izpausmes izbeidzoties, jo abiem kļūstot skaidrs, kurš ir „priekšnieks”, kurš – „vietnieks”. Ja abi tiek kopā tikai laiku pa laikam, attiecības jānokārto no jauna. „Nav pamata satraukumam, ja nu suņi viens otram traucē, var viņus nošķirt,” saka zoopsiholoģe.
Un kāpēc Vilsons nemēģināja iegūt kucīti? Pavisam vienkārši, viņai nebija meklēšanās laiks, un kuce aktīvi pretotos, izskaidro Cerbule. Viņa piebilst, ka īsti homoseksuāla uzvedība suņiem ir retums, biežāk tā novērojama šimpanzēm. „Saimnieks var būt mierīgs, suns neko nav sajaucis,” – tā speciāliste.
Māris Puķītis/Foto: EPA/LETA
