Vīra acīs esmu padauza un krāpniece. Kā reaģēt uz slimīgu greizsirdību?
„Esmu laulībā vairākus desmitus gadu. Tā nebija sevišķi veiksmīga, tomēr funkcionēja – spējām kopā izaudzināt divus bērnus un uzcelt māju,” raksta Ivonna (47).
Atzīstu, neesmu pārlieku piemērota mājsaimnieces lomai, jo aizrāvos ar profesionālo karjeru, un nekad neesmu slēpusi, ka man patīk mans darbs un tam ir liela nozīme manā dzīvē. Protams, esmu izbaudījusi arī citu vīriešu simpātijas, kaut, esot laulībā, nekad neesmu pārkāpusi viegla flirta robežas. Diemžēl mūsu attiecību sākumposmā, pirms apprecējāmies, man bija vēl viens romāns, ko vīram neesmu slēpusi. Tā laikam bija kļūda, un nu šis senais fakts man atriebjas.
Treknajos gados vīrs nodibināja savu uzņēmumu. Nu tas praktiski agonē, rada tikai zaudējumus, un vīrs tādējādi zaudē pamatu zem kājām. Attiecībā pret mani tas izpaužas baisi. Viņa acīs esmu krāpniece, staigule, vieglas uzvedības sieviete, padauza un vīriešu medniece, nereti lietā tiek likts arī kāds rupjāks vārds. Ja, ejot uz darbu, lietošu kosmētiku vai smaržas, tas var izsaukt spazmatiskas agresijas lēkmes. Reiz lielveikalā, kopīgi iepērkoties, satiku kādu savu kursabiedru. Vīrs pēc šīs tikšanās vairākas dienas bija mēms aiz dusmām, jo, viņaprāt, tā bija iepriekš sarunāta mīlnieku tikšanās. Ja es tīru mobilā telefona pastkastīti, viņš pārskaišas, jo uzskata, ka likvidēju savas nodevības pierādījumus.
Skaidrs, ka šāds stāvoklis mani neapmierina. Ko darīt, kā reaģēt? Vai vispār kaut kas vēl var mainīties? Manā uztverē tās ir attiecību beigas, un nekas vairs nav glābjams. Bet varbūt tomēr... Šajā vecumā ir tik grūti lauzt savu dzīvi, censties pārdot pašu rokām celto māju un sākt visu no gala.”
Aija Ose, žurnāls „Marta” / Foto: Shutterstock
