Latviešu meitenes ar pūķa tetovējumu
Dzīvesstils

Latviešu meitenes ar pūķa tetovējumu

Jauns.lv

Līdzīgi kā Stīga Lārsona dižpārdokļa galvenā varone, arī viņas savu ikdienas pavada pūķa kompānijā. Bet vai šis mistiskais zvērs, kam piedēvēts tik daudz labu un arī sliktu īpašību, tiešām spēj mainīt dzīvi?

Latviešu meitenes ar pūķa tetovējumu...
Aija: „Par pūķa tetovējumu izšķīros ne tikai tāpēc, ka tas ļoti skaists, bet arī tā simboliskās nozīmes dēļ. Tā ir būtne, kas savieno debesis un zemi, atrodas starp garīgo un materiālo pasauli.”
Aija: „Par pūķa tetovējumu izšķīros ne tikai tāpēc, ka tas ļoti skaists, bet arī tā simboliskās nozīmes dēļ. Tā ir būtne, kas savieno debesis un zemi, atrodas starp garīgo un materiālo pasauli.”

Muzeja darbiniece Aija Lūse (24) jau piecus gadus uz labā pleca nēsā pūķi, kas redzams kopā ar uzlēcošo sauli. Aija tic, ka tam ir simboliska nozīme, tāpēc rūpīgi tika izvēlēta arī tetovējuma vieta.

„Pūķa tetovējums man parādījās ap laiku, kad sāku pastiprināti interesēties par Austrumu kultūru. Pūķa simbola attēlojums tajā ir atšķirīgs no Rietumu kultūras, kur tas parādās ar spārniem, spļauj uguni, ir naidīgs un agresīvs. Austrumu kultūrā pūķi atveido bez spārniem, un tas ir cilvēkam labvēlīgs. Starp citu, latviešu teikās tam piedēvētas līdzīgas īpašības. Piemēram, zemnieks tirgū nopērk naudas pūķi, kas viņam palīdz iemantot labklājību. Ir teikas, kur cilvēks slēdz līgumu ar Nelabo, lai iemantotu mūžīgu dzīvību, jaunību un veiksmi. Arī tad viņam dod pūķi.

Par pūķa tetovējumu izšķīros ne tikai tāpēc, ka tas ļoti skaists, bet arī tā simboliskās nozīmes dēļ. Tā ir būtne, kas savieno debesis un zemi, atrodas starp garīgo un materiālo pasauli. Esmu izpētījusi, ka simboliska nozīme ir tetovējuma vietai. Piemēram, ja pūķi tetovē uz pleciem un muguras kā manā gadījumā, tas atklāj labklājību; ja uz krūtīm, tas sievietēm palīdz piesaistīt pretējo dzimumu, ja pūķis uz vēdera simbolizē auglību.

Internetā var atrast neskaitāmi daudz pūķa tetovējumu versiju, taču  negribēju masu preci un zīmējumu meklēju grāmatās. Tetovēšanas salonā vienojāmies par optimālāko variantu. Tetovējums sanāca skaists, bet ar tiem ir viena neraža – tiklīdz viens mākslas darbs uz ķermeņa izveidots, gribas nākamo. Tāpēc izlēmu, ka zem pūķa jāuztetovē saule, turklāt uzlecoša. Domāju, abi simboli sadzīvo organiski.

Lielākoties cilvēki manu tetovējumu neredz, es to arī negrasos katram rādīt. Man pietiek ar apziņu, ka pūķis dzīvo man uz muguras un tas dod pašpārliecību. Vienmēr esmu bijusi mērķtiecīga, bet, kopš man ir tetovējums, šī īpašība ir vēl sakāpinātāka. Tā kā šis ir Pūķa gads, domāju – man veiksies ļoti labi!”

Gunita: „Pūķis, kas mīlīgi saritinājies uz vēdera, simbolizē manu īsto dabu. Ja viņu neaiztiek, tas nekad otram neuzbrūk. Esmu tāda pati: miermīlīga, taču, ja kāds man ko nodara, palieku neganta!”
Gunita: „Pūķis, kas mīlīgi saritinājies uz vēdera, simbolizē manu īsto dabu. Ja viņu neaiztiek, tas nekad otram neuzbrūk. Esmu tāda pati: miermīlīga, taču, ja kāds man ko nodara, palieku neganta!”
Nekustamo īpašumu konsultanti Gunitu Rozi (26) tetovēšanas salonā pierunāja atteikties no idejas vēderu izdaiļot ar čūsku, bet tā vietā izvēlēties pūķi. Un Gunita to nav nožēlojusi: saritinājies tas izskatās gluži kā čuskulēns, turklāt ietekmējis viņu visnotaļ pozitīvi.

„17 gados cieši izlēmu: vajadzīgs tetovējums! Tiklīdz parādījās brīvāka naudiņa, kopā ar draudzeni gājām uz salonu. Vēlējos tetovēt čūsku, taču salonā mani atrunāja: čūska uz ķermeņa izskatās neglīti, un tā vietā piedāvāja pūķi bez spārniem, kurš nāk no Austrumu kultūras.

Nekad nebūtu domājusi, ka tetovēšana ir tik sāpīgs pasākums. Kad zīmējumam tikai apvilka kontūriņu, man jau šķita: pietiek! No sāpēm sēdēju, iekrampējusies krēslā. Bet, kas izlemts – izlemts, bija jāiztur līdz galam. Zināju, tetovējums uz vēdera sāp visvairāk. Taču tieši tā ir mana mīļākā ķermeņa daļa, tāpēc gribēju to papildus izdaiļot. Nožēlojusi neesmu. Pūķis, kas nu mīlīgi saritinājies uz vēdera, simbolizē manu īsto dabu. Ja viņu neaiztiek, tas nekad otram neuzbrūk. Esmu tāda pati: miermīlīga, taču, ja kāds man ko nodara, palieku neganta!

Pūķa tetovējums man ir jau astoņus gadus. Ilgi esmu rakstījusi dienasgrāmatu, un reiz, to pārlasot, secināju, līdz ar tetovējumu esmu mainījusies. Pūķis ir arī uzticības simbols. Agrāk dzīvoju pa gaisu, draugi un puiši man bieži mainījās. Nu tā vairs nav. Cilvēkus vairs tik viegli sev klāt nelaižu; tie, kas ir mani draugi, tādi ir gadiem. Reiz lasīju rakstu, kurā bija minēts, ka meitenēm, kurām ir pūķa tetovējums, vīrieši nav vajadzīgi. Viņas ir tik patstāvīgas, ka ar visu spēj tikt galā pašas. Tas ir tieši par mani! Ja attiecības nav nopietnas, man tās nav vajadzīgas.  Ilgstoši varu būt viena un mierā ar sevi.

Es ticu maģiskajam; arī tam, ka šis tetovējums man dāvā papildu aizsardzību. Turklāt par to, kā nemanot simboli darbojas, pārliecinājušās  manas draudzenes. Piemēram, vienai neveicās attiecībās, un viņa uztetovēja hieroglifus, kuru nozīme ir mīlestība. Un nu kopš viņa nēsā šo  tetovējumu, viņai mīlestībā veicas.

Gribētos jau man vēl kaut ko uztetovēt, taču sāpes ir nobiedējušas; otrreiz laikam uz to nesaņemtos. Atceros, ka pārāk ātri pēc tetovēšanas norāvu krevelīti un tajās vietās palika gaišāki plankumiņi. Kad interesējos, vai varētu tos piekrāsot, man atbildēja, ka jāiekrāso viss tetovējums. Sāpju dēļ no tā atteicos. Taču vienreiz to piedzīvot bija vērts; īpaši tāpēc, ka man pašai mans pūķis šķiet izcili skaists veidojums.”

Jana: „Pūķis pats par sevi ir ļoti mistisks, sirreāls un pasakains tēls, kas simbolizē spēku, gudrību, aizsardzību un skaistumu.” Viņas ķermeni rotā hennas zīmējumi, kas ir kā ģenerālmēģinājums pirms īstā tetovējuma.
Jana: „Pūķis pats par sevi ir ļoti mistisks, sirreāls un pasakains tēls, kas simbolizē spēku, gudrību, aizsardzību un skaistumu.” Viņas ķermeni rotā hennas zīmējumi, kas ir kā ģenerālmēģinājums pirms īstā tetovējuma.
Dziedātāja Jana Kay pagaidām vēl eksperimentē ar hennas zīmējumiem, no kuriem viens ir pūķis, zīmēts maori stilā. Viņa tic, ka katrs tetovējums ietver noteiktu kodu, tāpēc rūpīgi apdomā, kam  tieši atvēlēt vietu uz sava ķermeņa.

„Man uz abām rokām nav īsto tetovējumu, bet gan hennas zīmējumi, kas pazūd vienā mēnesī. Smejos, tie man ir kā ģenerālmēģinājums pirms īstā tetovējuma. Ar domu par tādu dzīvoju jau sen, bet vienlaikus apzinos – lai uz ko tādu sasparotos, ir jājūtas ļoti pārliecinātai. Tāpēc joprojām esmu meklēšanas procesā.

Mana daiļrade patlaban piedzīvo jaunu virzienu, tādēļ pavisam dabiski dzima vēlme rokas izrotāt ar neparastiem zīmējumiem. Decembra sākumā Rīgā atradu tetovēšanas studiju „Vip tatoo”; iepazinos ar meistaru, kopā meklējām skices. Nevēlējos tradicionālu indiešu zīmējumu, ko parasti attēlo ar hennu, bet tādu, kas atgādinātu īstu tetovējumu. Gribējās, lai tam būtu „agresīvas” un skaidras līnijas, tajā pašā laikā tas būtu izteikti estētisks un dekoratīvi elegants. Tā kopā ar meistaru nonācām līdz stilizētam maori ornamentam – man šie eksotiskie un „mežonīgie” zīmējumi iepatikās no pirmā acu skatiena. Oriģinālajiem maori tetovējumiem ir dziļa jēga – tie simbolizē cilvēka spēku, demonstrē karavīra garu, taču manā gadījumā tiem vairāk ir dekoratīva un estētiska nozīme. To dzimtene ir Jaunzēlande, kur sensenos laikos polinēzieši veidoja šādus tetovējumus, taču ar tiem izkrāsoja seju, ne ķermeni. Tetovēšanas process gan bijis ļoti sāpīgs.

Kad izlēmu, ka vēlos tieši tādus ornamentus, negaidīti meistars piedāvāja uz viena pleca uzzīmēt maori stilā ieturētu pūķi. Šis zīmējums neizskatās pēc tradicionālā pūķa, papildus tam ir zobens. Un tieši tas man patīk –  sākumā nemaz  nevar saprast, kas īsti man uzzīmēts uz pleca.  

Pūķis pats par sevi ir ļoti mistisks, sirreāls un pasakains tēls, kas simbolizē spēku, gudrību, aizsardzību un skaistumu. Esmu lasījusi, ka tajā pašā laikā – arī agresiju, varu un pat nežēlību, bet tas nav par mani. Tāpēc domāju – ja izšķiršos par kādu zīmējumu, ko tiešām uz ķermeņa tetovēt, simtreiz to apdomāšu! Jo ticu, ka katrs tetovējums ietver kādu kodu. Nepareizi uzzīmēts, tas var sabojāt  enerģētisko  ķermeņa struktūru un cilvēka saikni ar Visumu.”

Ieva Konstante, žurnāls „Stella”/ Foto: Aigars Hibneris, Andrejs Ņikoforovs, Rojs Maizītis