Slavenību modes bums. Vai ar kleitām un T krekliem var nopelnīt?
Redzot, kā viena pašmāju slavenība pēc otras iesoļo modes biznesā, tā vien gribas domāt – Latvijā uzieta zelta ādere. Varbūt man un tev pienācis laiks pamēģināt? Žurnāls „Stella” uzmeklēja tās, kas savas kolekcijas pieteikušas visai skaļi, lai skaidri un gaiši pajautātu – var vai nevar nopelnīt?
Linda Leen: ja ideja radusies, vajag izmēģināt. Atteikties varēs vienmēr
Kad pirms četriem gadiem dziedātāja Linda Leen laida klajā albumu „Chameleon”, to pavadīja arī viņas pašas modelētā apģērbu kolekcija: vasaras topi un kleitas sievietēm, T krekli vīriešiem. Dizaina pamatā bija jaunā albuma dziesmu tekstu fragmenti ar pretrunīgām ilustrācijām. Savā mājaslapā mūziķe izveidoja arī e-butika sadaļu, kur šos apģērbus varēja iegādāties; tos pārdeva arī tirdzniecības parkā „Alfa”.
„Kolekcija bija mana toreizējā menedžmenta ideja, un es kļuvu par radošās idejas ģeneratoru. Tas ir beidzies. Versace kolekcija taču arī pieejama tikai vienu gadu,” skaidro Linda. Pēc viņas teiktā, visi tēriņi toreiz attaisnojušies. Savukārt pērn vasarā dziedātāja izveidoja pati savu „Pastala by Linda Leen” kolekciju, nolemjot senču pieticīgos apavus integrēt mūslaiku letiņu garderobē.
Pastalas tiešām pa mazumiņam tiek pirktas – dāvanām un pat valkāšanai birojos. Linda atzīst: „Tas nav bizness, manā dzīvē pati svarīgākā ir mūzika. Neesmu skaitījusi, vai ieguldītos līdzekļus esmu atpelnījusi. Visticamāk – ne. Taču ieguldījusi esmu tikai tik, cik puslīdz droši zinu, ka varēšu atgūt. Tāpēc pagaidām ir tikai viena krāsaina kolekcija, lai pati saprastu, kā uz to reaģē tirgus.” Tomēr Linda ir pārliecināta – viņas pastalas ir perspektīvs produkts, jo saistīts ar mūsu tautas identitāti.
Pērn pirms Jāņiem savu kolekciju Mondolini by Dvīnes radīja Ana un Katrīne Drozdovičas. Māsas ir lepnas, ka viņu pirmā kolekcija jau tikpat kā izpirkta.
Kamēr tērpi vēl bija pārdošanā latviešu modes dizaineru salonā Klase, stilisti tos ņēmuši arī fotosesijām un pasākumiem. Tajā pašā laikā dziedošās dvīnes, apjaušot Latvijas ekonomisko situāciju, atzīst – šādām kolekcijām ir grūti konkurēt ar masveida produkciju.
„Uzaicinājumu veidot kolekciju saņēmām no apģērbu zīmola Mondolini, un mēs piekritām. Tas ir jebkuras meitenes sapnis,” stāsta Ana. Viņa noliedz, ka pievērsties apģērba dizainam patlaban skaitās stilīgi vai moderni.
„Vienkārši viens uzsāka, un pārējie saprata, ka nevajag kautrēties, vajag mēģināt.” Tā kā māsas zīmē jau kopš bērnības, šuvējām spējušas iesniegt pat ļoti profesionālas skices. Viņu kolekcijā ir vienā stilā veidotas kleitas, bikses, kombinezoni, svārki, blūzes un žaketes (joprojām iespējams pasūtīt creativelatvia.lv). Pašas meklējušas un pirkušas audumus, procesu kontrolējušas no A līdz Z.
„Kad veidojām kolekciju, Mondolini bija Berga Bazārā, un mēs mēģinājām pieskaņoties pircēju gaumei – pieaugušām sievietēm ar izsmalcinātu gaumi. Tāpēc kolekciju raksturo sievišķība un mierīgi pasteļtoņi. Ja lielie modes mākslinieki mēģina radīt ko nebijušu, mēs gribējām tieši otrādi – apģērbu, ko valkāt gan ikdienā, gan svētkos.”
Ana atzīst, ka šis nekādā gadījumā nav uzskatāms par abu māsu peļņas projektu. „Mums galvenais bija, lai atgūstam naudu, ko ieguldījām. Tāpēc lielu uzcenojumu nelikām. Ja dota iespēja pamēģināt, galvenais ir nenobīties. Turklāt vēl, ja par to sapņo kopš bērnības.” Dziedošās dvīnes nolēma neapstāties pie paveiktā, Katrīne turpina zīmēt un mācās šūt pati; abas ir gatavas atgriezties modes biznesā ar jaunām idejām.
Katrīna Puriņa: ja man būtu vēl viena dzīve, savam hobijam pievērstos nopietnāk
Pirms diviem gadiem vasaras vidū savu kolekciju „Mondolini baby by Katrina Purina” klajā laida TV šova „Latvijas princese 2008” uzvarētāja Katrīna Puriņa. Pašlaik šai nodarbei viņa pilnībā atmetusi ar roku, jo nopietni pievērsusies medicīnas studijām un nekam citam laika vairs neatliek.
„Nenopirkti palika tikai divi bodiji, visus pārējos nopirka,” palielās Katrīna. „Meklējot drēbītes jaunākajai meitiņai, secināju, ka īsti nevaru viņu saģērbt pēc sava prāta. Nav ne kuplu svārciņu, ne mazu princesīšu lietiņu. Tāpēc izdomāju veidot labas kvalitātes rāpulīšus kopā ar svārciņiem. Katru bodiju apdarināju ar Swarovski kristāliem, dabisko zīdu, taftu un tillu.”
Katrīna pati zīmējusi modeļus, līmējusi un šuvusi, viņas vienīgā palīdze bijusi meitene, kas Mākslas akadēmijā studējusi dizainu. Kolekciju veidoja 11 modeļi, katrs no tiem vienā līdz trīs eksemplāros.
„Manuprāt, 20 lati par svētku tērpu zīdainim nav daudz. Katrā ziņā es noteikti investēju daudz vairāk naudas un laika, nekā nopelnīju. Peļņas tur nebija nekādas. Drīzāk prieka avots un ideja, ko gribējās realizēt. Diez vai ko tādu vēlreiz atkārtošu,” nosaka Katrīna.
Pazīstamā modes blogere Santa Bindemane pērn sadarbībā ar mākslinieci Edīti Ķirsi un dizaina internetveikalu "anthon.b" sāka veidot "bloggers" krekliņus un nedomā mest plinti krūmos. Viņa pati sevi sauc par vadītāju un ideju ģeneratoru, kuras plānos neietilpst kļūt par modes dizaineri.
"Man vairāk patīk kaut ko radīt, atrast tam piemērotu vidi, kur augt. Un pēcāk skatīties, kā šī lieta attīstās," skaidro Santa. Pagaidām "bloggers" krekliņi nav bizness, viņi nopelna tikai tik, lai var uztaisīt atkal jaunas stila bildes, jo bez tām vispār nav iespējams neko pārdot. "Bet mūsu krekliņi ir pamanīti arī ārpus Latvijas. Tas priecē. Pirmā pilnā krekliņu kolekcija ar 12 "blogeriem" aizceļoja uz Berlīni, uz Pop-up shop, kas ir starptautisks konceptprojekts.
Ja vēlamies noturēties, jāstrādā no rīta līdz vakaram. Šķiet, mums tas varētu ar laiku izdoties. Nekas jau nenotiek vienā dienā. Tā kā man viss sākas no bloga, pieļauju, ka mani pircēji Latvijā ir bloga lasītāji. Tomēr ārzemēs par tiem ir lielāka interese nekā pie mums. Vienmēr jau gribētos, lai pērk vairāk, bet neesam jau nekāda Zara.
Taču pūliņi atmaksājas vienmēr. Pat ja tā tikai pieredze, ko gūsti. Dzīvē viss ir eksperiments. Galvenais ir darīt! Pēc jaunā gada taps pārējās stila bildes; tad varēs vienuviet redzēt visus krekliņus. Taču mums ir jauns pasūtījums – Edītei būs jāuzzīmē jogas pozas, un jogas cienītājiem būs jauns formas tērps.”
Agnese Kleina: ar dizaina lietām Latvijā nopelnīt nevar
Burtiski ar mēneša intervālu pērn slavenākā pašmāju modes blogere Agnese Kleina pieteica sevi ar stilīgu plānotāju radošiem cilvēkiem un debiju modes biznesā, piedāvājot sava dizaina T–kreklu kolekciju. „Ne viena, ne otra nav mana ideja. Man teica – tu varētu, un es atbildēju – labi, pamēģināšu,” stāsta Agnese. ”Kāpēc ne, ja cilvēkiem tas varētu būt noderīgi un patīkami?” Viņa skaidri un gaiši pastāsta, ka materiālais ieguvums no tā ir ļoti neliels. „Tas nav bizness. Ar šādām lietām Latvijā neko daudz nenopelnīsi, jo pārāk liela beigās sanāk cena.
Arī saņēmusi piedāvājumu uztaisīt T kreklu līniju, ņēmu vērā savas sajūtas un patikšanas. Pati savus kreklus nereti ar šķērēm apgriežu, nogriežu, sagriežu tā, lai nav tāpat kā veikalā.”
Anna Rozīte: ceru vismaz atgūt to, ko ieguldīju
Pērn decembra vidū savu ziemīgo kleitu kolekciju zīmolā Mondolini mūsu vērtēšanai nodeva arī TV raidījuma „Kinomānija” stilīgā vadītāja Anna Rozīte.
Izrādās, arī viņa nav spējusi pretoties uzaicinājumam kuplināt slavenību pulku, kas pievērsies apģērba radīšanai.
„Vispirms vēlējos veidot ko demokrātiskāku – T kreklus, lai katrs var nopirkt, bet tad sapratu – vajag atbilstoši sezonai. Sāku domāt, kā pietrūkst manā garderobē. Tā kā ziema man nepatīk, jo jāģērbjas kārtu kārtām, izdomāju – jārada siltas ziemas kleitas, lai, skrienot uz pasākumiem, nenosaltu. Man nav jātēlo modes dizainere, sacenšoties ar inovatīvām idejām, tāpēc gribējās ko tādu, kas būtu piemērots visiem. Tā, tīri virtuāli, uzzīmējot kleitu modeļus, papildināju savu garderobi. Sākotnēji un arī patlaban šī mana aktivitāte ne mazākā mērā nav saistīta ar vēlmi nopelnīt. Ja ir šāds mērķis, jāskatās pēc auduma, kam mazāka pašizmaksa. Manām kleitām tas ir dārgs. Tāpēc būšu priecīga, ja atgūšu vismaz tos līdzekļus, ko ieguldīju. Paši varat rēķināt – kolekcijā ir 10 kleitas, un pilnīgi visas maksā Ls 89. Pašlaik tās var nopirkt veikalā „Klase” un www.creativelatvia.lv. Vienu kleitu pārdevu uzreiz pēc prezentācijas, vienu jau ir noskatījusi dziedātāja Liene Šomase. Savukārt paziņa „Facebook” atrakstīja, ka viņai liels prieks valkāt manu rūtaino kleitiņu.”
Kristīne Līpiņa: māksla nav saražot, bet gan pārdot
Uzņēmēja Kristīne Līpiņa ir viena no retajām, kas spējusi ideju par bērnu apģērbu realizēt tirgū. Kas ir viņas veiksmes stāsts? „Ja par veiksmes stāstu var uzskatīt to, ka mans uzņēmums joprojām pastāv, tad – jā! Esmu pati sev radījusi nodarbošanos un nenopelnu adekvāti savai ieguldītajai enerģijai. Par savu biznesu esmu asiņaini cīnījusies un cīnos joprojām. Atpakaļceļš nozīmētu zaudēt visu. Vai tas ir veiksmes stāsts?” ironiski pārprasa Kristīne.
Viņa savu uzņēmumu „Mini Mode” radīja 2002. gadā. „Pirmos divus gadus tikpat kā neko nebija iespējams nopelnīt. Turklāt sāku pilnīgi no otra gala – vispirms pieņēmu darbā cilvēkus, izveidoju ražotni, saražoju preci un tad attapos – bet man taču to visu vajag pārdot! Pēc četriem mēnešiem biju spiesta atvērt veikalus, jo negribēju zaudēt visu savu ieguldīto naudu.” Kaut tolaik tirgus nebija tik piesātināts kā tagad, Kristīnei savu preci pārdot vienalga bijis grūti.
Viņasprāt, vienu kolekciju pārdošanai var izveidot tikai, ja vēlies sevi apliecināt un savu vēlmi pati vari arī apmaksāt. Protams, var jau teikt, ka Dženiferai Lopesai ir sava apģērbu līnija, Andželina Džolija ražo smaržas, un abas pelna ar savu vārdu. Taču mūsu mazajā valstī ar atpazīstamību vien neko nevar panākt. Nedzīvojam jau Amerikā. Turklāt Latvijā ikviens, kurš vēlas kļūs slavens, to var izdarīt nedēļā, bet tāpat nedod nekādas garantijas.
