Jādzer groks un nedrīkst skūpstīties? 12 mīti par saaukstēšanos
Tā kā ar saaukstēšanos slimojam visbiežāk, to apvij visvairāk kļūdainu pieņēmumu — par cēloņiem, profilaksi un ārstēšanu. Apkopojam izplatītākos mītus. Konsultē ģimenes ārste Inga Zemīte.
Daudzi ir pārliecināti, ka saaukstējamies tad, ja pārsalstam. Tā gluži vis nav. Protams, ja organisms ir novājināts, saslapinātas kājas aukstā ziemas dienā var kļūt par iemeslu slimībai. Taču, ja esi norūdījusies, aukstums vairs nebūs nekāds bieds. Tad kādēļ saaukstēšanās visaugstākais vilnis ir tieši rudenī un ziemā?! Izrādās, pie vainas nav drēgnums un ledainais vējš, bet gan fakts, ka mazāk uzturamies svaigā gaisā un vairāk dirnam pārkurinātās telpās, kas ir laba vide vīrusiem. Ķermenim pārsalstot, samazinās tā pretestības spējas apkārtējā vidē esošajiem vīrusiem, tādēļ – īpaši, ja organisms ir nenorūdīts, mēs viegli inficējamies. Pašam aukstumam kā faktoram šajā gadījumā ierādīta tikai piemērotu apstākļu loma.
Mīts Nr. 2: saaukstēšanās vienlīdz skar visos vecumos
Patiesībā ar gadiem saaukstēšanos piedzīvojam arvien retāk. Ja zīdaiņi un bērni līdz 16 gadu vecumam var saaukstēties līdz pat desmit reizēm gadā, pieaugušie līdz 35 gadu vecumam – apmēram piecas reizes, tad, pārkāpjot 40 gadu slieksni, vīrusi „noķer” pavisam reti – maksimāli divas reizes gadā. Ārsti lēš, ka tam iemesls varētu būt imūnā pieredze, kas uzkrājas visa mūža laikā. Ceļojot no slimības uz slimību, no vīrusa uz vīrusu, organisms iemācās ātrāk tikt galā ar saaukstēšanos.
Nav šaubu, ka novājinātam organismam atveseļošanās laikā vajadzīgas barības vielas un vitamīni. Tomēr būtu jāzina, ka trekna un olbaltumvielām bagāta ēdiena sagremošanai nepieciešams pārāk daudz enerģijas, kas vairāk derētu cīņai ar vīrusiem. Vēl vairāk – trekni gaļas ēdieni un saldināti gāzētie dzērieni organismam ir daudz lielāks pārbaudījums par vīrusiem un stresu. Tādēļ slimnieka ēdienkartē labāk iederas tādi produkti kā augļi, jo sevišķi citrusaugļi, sutināti vai vārīti dārzeņi un tāpat pagatavotas zivis, dārzeņu zupas un biezputras. Protams, būtu pēc iespējas vairāk jādzer – ūdens, tēja vai svaigi spiestas sulas!
Mīts Nr. 4: ja ir temperatūra, nedrīkst mazgāties
Šis ir izplatīts mīts, jo parasti ar vārdu „mazgāšanos” mēs saprotam karstu vannu vai dušu, bet tas savukārt provocē temperatūras paaugstināšanos. Taisnību sakot, slimojot noteikti ir jāmazgājas, jo līdz ar sviedriem caur porām izdalās sārņvielas, kuras ne tikai var, bet pat vajag noskalot. Taču ūdenim jābūt siltam, nevis karstam.
Taču ar ūdens peldēm jābūt piesardzīgam, ja ir saaukstēšanās komplikācijas. Tāpēc, ja pastāv šaubas – drīkst vai ne, labāk pajautāt savam ārstējošajam ārstam.
Mīts Nr. 5: no saaukstēšanās glābs groks
Visai iemīļots ārstniecības līdzeklis. Kaut spirts spēj dezinficēt, tātad tikt galā ar baktērijām, tas nespēj uzveikt vīrusus. Iespējams, pirmajos saaukstēšanās brīžos malks vāja groka paplašina asinsvadus un tādējādi, paātrinot vielmaiņu, aktivizē organisma aizsargspējas. Taču, ja slimība jau pilnā sparā, spirtotus dzērienus lietot nevajag, jo tie rada papildslodzi aknām, kurām slimošanas laikā jau tā ir daudz darba, palēnina organisma reakcijas un rada labu vidi, lai vīrusi vairotos.
Protams, slimniekam vajadzīgs miers, un posmā, kad temperatūra ir paaugstināta, arī jāguļ, taču pilnīgs mazkustīgums neveicinās atveseļošanos, jo tādējādi ir traucēta plaušu ventilācija un palēninās asinsrite. Tādēļ iesnas vien nav iemesls palikt mājās, bet gan gluži otrādi – ir jādodas vieglā pastaigā. Svaigs gaiss arī ārstē!
Mīts Nr. 7: saaukstēšanās pielīp skūpstoties
Saaukstēšanās slimības dod priekšroku degunam, nevis mutei, tādēļ bīstamāks ir nevis tas saslimušais pielūdzējs, kas vēlas skūpstīties, bet tas, kurš vairāk šķauda. Lai no mutes mutē inficētos, piemēram, ar rinovīrusu, vajadzīga daudz lielāka vīrusu koncentrācija. Tāda iespējama, ne tikai nonākot šķaudīšanas epicentrā, bet arī ar netīrām rokām (tādām, kas tvērusi „nošķaudītu” virsmu, piemēram – trolejbusa salona rokturi) aizskarot deguna un mutes gļotādu.
Diez vai vēlēsies pirmajās slimības dienās, degot drudža ugunīs, doties uz sporta zāli vai baseinu. Taču pārāk ilgi „aizgulēties” un atteikties no fiziskajām aktivitātēm arī nevajadzētu, jo sevišķi, ja esi aktīva dzīvesveida piekritēja. Mērena slodze, vēlams, svaigā gaisā, palīdzēs atveseļoties un nostiprinās imunitāti. Vislabāk derēs aptuveni pusstundu gara pastaiga vai nūjošana.
Mīts Nr. 9: saaukstēšanās pāriet pati no sevis un nav jāārstē
Cik gan nav dzirdēts slavenais teiciens, ka ārstētas iesnas pāriet septiņās dienās, bet neārstētas ilgst veselu nedēļu! Tas, ka ārsti iesaka slimības sākumā „nenosist” temperatūru, nenozīmē, ka ar saaukstēšanos nav jācīnās. Gluži otrādi – neārstējoties tā ieilgst, jo tiek zaudēti paši pirmie slimības brīži, kad cīņa pret vīrusiem ir pati efektīvākā. Miers, vitamīni, deguna skalošana, daudz šķidruma, un slimība atkāpsies daudz ātrāk.
Pasēžot caurvējā, var apsaldēt kādu nervu vai muskuli, taču diez vai pa logu no ielas telpā tādējādi var ielidot vīrusi, kas ir īstie saaukstēšanās izraisītāji. Tomēr cilvēkam ar zemu imunitātes līmeni ilgstoša pārsalšana var to tiktāl pazemināt, ka vīrusi pieķeras vieglāk. Auksta gaisa strāva nav saaukstēšanās iemesls, bet, kā redzams, var būt to veicinošs faktors.
Mīts Nr. 11: sliktu pašsajūtu rada mikrobi un vīrusi
Paši par sevi vīrusi nerada sliktu pašsajūtu. Taču cīņā pret tiem mūsu imūnsistēma raida savus aizsargspēkus, galvenokārt – baltos asinsķermenīšus leikocītus. Ja vīrusu koncentrācija ir neliela, tu šo cīņu pat nejūti, bet, ja kauja vēršas plašumā, imūnsistēma liek par sevi manīt: tavs organisms pats ierosina paaugstinātu temperatūru, deguna pilēšanu, šķaudīšanu un klepu, lai atbrīvotos no „iebrucējiem”.
Patiesību sakot, tādas zāles, kas tiek galā ar visiem vīrusiem, vēl nav izgudrotas. Antibiotikas lietojamas vien bakteriālu infekciju gadījumos, kas gan dažkārt pievienojas pēc saaukstēšanās kā komplikācijas. Tādēļ, ja vien šādi sarežģījumi nav sākušies, tev līdzēs vien parastās vecmāmiņu metodes – dabiskie vitamīni, tējas un miers.
Konsultē ģimenes ārste Inga Zemīte
