Ja tētis audzina bērnu viens. Psihoterapeites ieteikumi
Situācija, ka tēvs audzina bērnu vai bērnus viens pats, nav neiespējama. Iemesls var būt gan traģēdija ģimenē, kad mammas vairs nav, gan laulības šķiršana, pēc kuras tiesības uz bērnu audzināšanu piešķir tēvam. Par problēmām, ar kurām var saskarties vientuļais tēvs un kā tās risināt, ģimenes portālam Mammamuntetiem.lv stāsta psihoterapeite Inese Putniece.
Mammu neaizvietos
Audzināt bērnu vienam nav viegli. Pirmkārt, tas ir stress pašam vecākam un, otrkārt, diez vai ar to mierā būs bērni. Šāda situācija prasa gan cīņu pašam ar sevi, lai nepārdegtu un neieslīgtu depresijā, gan īpašu attieksmi pret bērniem, lai viņiem nodrošinātu labvēlīgus apstākļus, un te nav runa tikai par materiālo atbalstu. Aizvietot tēvam māti un otrādi nav iespējams un nav pat vajadzīgs, atgādina psihoterapeite Inese Putniece. Tas nozīmē, ka tēvam, lai arī viņš audzina bērnu viens, ir jāpilda tikai tēva funkcija. Viņš nevar cerēt, ka spēs aizvietot savām atvasēm tik nepieciešamo mammu. Ja viņas nav blakus, tad tik un tā bērniem, īpaši meitenei vajag blakus kādu sievieti, kas palīdzēs arī viņai izaugt par tādu. Un tētim īstenot šo uzdevumu ir tikpat kā neiespējami. Ko tas nozīmē? Uz pasūtījuma atrast dzīvesbiedru nav iespējams, tomēr kādu sievieti, kam meita varētu uzticēties un kas parādītu un izstāstītu kaut vai elementāras sieviešu lietas, ir nepieciešams uzrunāt, lai palīdz. Vai tā ir vīrieša māsa vai mamma, vai kāda cita radiniece, varbūt auklīte.
Mācīt cienīt sievietes
Kļūda, kas bieži tiek pieļauta pēc šķiršanās, attiecības ar bijušo tiek celtas gaismā arī bērnu klātbūtnē, neslēpjot aizvainojumu pret savu šķirteni un reizēm pat iesaistot bērnu savā karā. Šajā gadījumā – ja vīrietis šķīries no sievas, kuru viņš uzskata par sliktu un neuzticamu (iespējams, arī tāpēc bērns nav atstāts viņas apgādībā), liela iespēja, ka redzot, cik ļoti tēvs ienīst mammu, arī dēlā tiek iesēts nicība pret sievietēm. Tāpēc, lai kāda būtu šķiršanās no bērnu mātes, tēvam savas sliktās domas ir jānoliek malā bērnu klātbūtnē. „Ko citādāk mācīsies dēls? To, ka visas sievietes ir maitas un izaugot pret viņām izturēsies nevis kā džentlmenis, bet ar necieņu, un nespēs veidot normālas attiecības,” portālam Mammamuntetiem.lv norāda psihoterapeite. Otra kļūda – ja vīrietis sāk sev pārmest to, kādā situācijā ir nonācis. Pārmetot sev, ka ir slikts tēvs vai pat neizdevies kā vīrietis, jo attiecībās ar bērna māti piedzīvojis fiasko, dēlā neapzināti var iekodēt to, ka arī viņš kā vīrietis būs nekam nederīgs – ne labs vīrs, ne labs tēvs, kas var graut bērna pašapziņu.
Nepieļaut meitas idealizēšanu
Savukārt, ja tēvs viens pats audzina meitu un situācija līdzīga – viņš tur ļaunu prātu uz meitas māti vai arī vienkārši viņa dzīvē trūkst pozitīvas attiecības ar pretējo dzimumu, tad nekāds pārsteigums, ka par savu vienīgo svarīgāko sievieti viņš savā dzīvē ieceļ meitu. „Visas citas sievietes ir sliktas, bet meita tiek idealizēta, kā rezultātā padara viņu par princesi uz zirņa,” situāciju ieskicē psihoterapeite Inese Putniece. Tēvs aiz lielas mīlestības bērnam tikai dod un dod visu, ko viņš lūdz un varbūt pat nelūdz. Meitene pierod, ka tētis izdabā viņai it visā un iemācās šo tēta labvēlību izmantot – sākot ar dažādu mantu un beidzot ar bezierunu paklausības pieprasīšanu. Un tētis arī klausa, un nākotnē meitene visticamāk izaugs par izmantotāju – izmantos apkārtējos cilvēkus un viņai šķitīs, ka visi vīrieši ir šādam mērķim paredzēti – lai izdabātu jebkurai iegribai. Psihoterapeite ir savā praksē novērojusi, ka izlutinātas tēta meitas visbiežāk pašas neprot pelnīt iztiku un nemaz negrib to darīt, bet meklē kādu, kurš to izdarītu viņas vietā.
Bērns pats pieņems lēmumu
Vēl viena vientuļo vecāku bieži sastopamām „īpatnībām” ir tāda, ka viņš cenšas daudz izdarīt bērna vietā, it kā cenšoties kompensēt to, ka bērns aug ar vienu vecāku. Tāpēc, ka viņam kaut kā trūkst, tēvs (arī māte) darīs visu, lai atvieglotu bērnam dzīvi. Rezultātā bērns izaug diezgan neizlēmīgs, pats nav spējīgs pieņemt lēmumus. Ieteikums – ļaut bērnam kulties pa dzīvi, jo skaidrs, ka no visām problēmām nebūs viņu iespējams paglābt. Taču tēvam vienmēr jābūt klāt kā stiprajam plecam, kurš vismaz ar izrunāšanos var palīdzēt bērnam saprast, kādu lēmumus problēmsituācijas risināšanai pieņemt.