Laimīgi kopā pēc 8 gadu šķiršanās. Iepazīšanās stāsts
"Bija saulaina diena, ar draudzeni nolēmām iet pastaigāties. Ka jau ierasts, devāmies gar autobusu pieturu. Bet uz brīdi apsēdāmies, lai aprunātos. Piebrauca autobuss, un no tā izkāpa viens skaists puisis," ģimenes portālam mammam.lv/tetiem.lv savu romantisko stāstu uztic kāda lasītāja.
Mēs ar draudzeni viņam uzsmaidījām, viņš arī mums uzsmaidīja un aizgāja tālāk. Bet tas viņa skatiens, nevarēju vien aizmirst visu dienu, tik par viņu domāju. Draudzene man prasa, ko tu tāda domīga visu laiku, es viņai saku, kad man tas puisis riktīgi ir iekritis prātā.
Izstaigājamies pa pilsētu un vakara devāmies pie kāda drauga uz ballīti. Atveru durvis, un, ko tu domā, viņš tur sēdēja. Tajā brīdī es biju vislaimīgākā uz pasaules, jo necerēju jau viņu vairs ieraudzīt. Nu tā visu vakaru nosēdējām viens otram blakus. Laikam jau biju iepatikusies viņam ar :) Nākamajā dienā viņš uzaicināja mani pie sevis uz mājām, atbrauca pakal viņa mamma. Nu tā sagājām kopā kā pārītis. Biju neprātīgi iemīlējusies. Apmēram pusotru gadu bijām kopā. Bet tad es izlēmu, ka šī valsts nav domāta man, ka vēlos atgriezties uz dzīvi Latvijā (šis puisis ir zviedrs). Un mūsu jaukās attiecības līdz ar to izbeidzās.
Atgriežoties Latvijā, nevarēju par viņu vien nedomāt, bet ar laiku jau kaut kā piemirsās viss. Dzīve ritēja savu gaitu. Tad man pieteicās bērniņš. Dzīvoju kopā ar bērna tēvu, bet mūsu kopdzīve arī ilgi neturpinājās. Pagāja 3 gadi, un izšķīrāmies. Kā saka, biju nelaimīga, bet dzīvoju ar viņu kopā tikai bērna dēļ.
Vienā jaukā vakarā, kā ierasts, apsēdos pie datora, lai varētu aplūkot, kas jauns Facebook. Skatos - draudzības uzaicinājums no viņa (zviedra). Man likās, ka sirds apstāsies. Viņš man ļoti atvainojās par to, ka man esot bijis jāgaida astoņus gadus ziņa no viņa. Kā izrādījās, viņš nu nekādi nevarēja atcerēties manu uzvārdu, līdz beidzot nejauši uzgājis manu profilu Facebook. Tā sākām sarakstīties, un viņš piedāvāja man braukt dzīvot atpakaļ uz Zviedriju. Protams, es uzreiz piekritu, jo man jau vairs nebija, ko zaudēt. Tā es arī atbraucu uz šejieni un dzīvoju kopā ar viņu. Viņš man izstāstīja visu – kā pārdzīvojis, ka es aizbraucu atpakaļ uz LV, un kā visus šos astoņus gadus viņš bija domājis par mani. Visa viņa ģimenē ir ļoti priecīga par mums, ka atkal esam kopā! Arī paši esam priecīgi un laimīgi!
