Atvaļinājums! Ko ēst un dzert, lai ceļojumā neiedzīvotos vēdergraizēs

Mēdz gadīties, ka dažs labs neapdomīgs solis vienkāršajā un praktiskajā, kas uz vietas mājās šķiet pašsaprotams, sabojā ne tikai atvaļinājuma un atpūtas prieku, bet arī veselību. Pievērs uzmanību šādām niansēm.

Ja ilgu laiku jāceļo automašīnā vai autobusā, atceries, ka sēdēšana ne visai labvēlīgi ietekmē zarnu traktu un gremošanas sistēmu. Turklāt, ja svešā zemē un uz nepazīstamām šosejām vēl jāsēž pie automašīnas stūres, rodas papildstress, paaugstinās asinsspiediens, un muskuļi saspringst vairāk nekā parasti. Situāciju mēdz pasliktināt karstums un satiksmes troksnis. Ja šos faktorus neņemsi vērā un baudīsi tikpat bagātīgas vai sātīgas maltītes kā mājās, var gadīties, ka gremošanas problēmas un nogurums kļūst par pastāvīgu ceļojuma pavadoni, kas bojā labsajūtu un garastāvokli. Lai no tā izvairītos, vēlams ievērot dažus ieteikumus.

*Ceļojumos vispiemērotākie ir viegli ēdieni ar mazu kaloriju daudzumu. Enerģijas iegūšanai brīžos, kad ilgstoši jābrauc, nekādā ziņā nevajag izmantot plaši reklamētos snikerus un tamlīdzīgus saldumus, kā arī enerģijas dzērienus. Kā vieni, tā otri šķietamu enerģijas uzplūdu rada tikai pirmajā mirklī, bet pēc tam lielākoties pārņem nepatīkamas sajūtas.

*Arī šokolāde un dzērieni ar palielinātu kofeīna daudzumu ceļojumā būs nevietā. Kofeīns nelielā daudzumā palielina koncentrēšanās spējas, toties lielākās devās padara cilvēku nervozu, tādējādi radot problēmas braukšanā.

*Ja nekādi nespēj iztikt bez gaļas ēdieniem, labāk izvēlēties liesu gaļu – vistu vai tītaru, bet vēl labāk – kādu zivi.

*Ceļojumā ar automašīnu vajadzētu ņemt līdzi pēc iespējas vairāk augļu un dārzeņu, piemēram, gurķus, tomātus, papriku. Ja vien iespējams, vismaz pāris dienām sagatavo kādus dārzeņu salātus – vienā trauciņā: dārzeņus, citā (labi aizskrūvējamā pudelē vai burciņā) – mērci. Mērci pārlej salātiem pēdējā brīdī pirms ēšanas, tad tie nesamirks.

*Ceļojumā ēšanai jāatvēl pietiekami daudz laika, lai nebūtu jāsteidzas, lai varētu ēdienu lēni sakošļāt un izbaudīt.

*Labāk ēst nelielām porcijām un biežāk, nevis lielos daudzumos un reti.

*Ceļojumā dzeršanai jāpievērš īpaša uzmanība. Vislabāk ņemt līdzi negāzētu minerālūdeni, atšķaidītu augļu sulu vai augļu tēju. Bieži riskē tie, kas, nepārzinot vietējos apstākļus, dzeršanai izmanto ūdeni „no krāna” jeb vietējā ūdensvada. Diemžēl arī civilizētajās Eiropas zemēs gadās pilsētas, kur šāds ūdens itin viegli izraisa nepatīkamas sajūtas un pārdzīvojumi.

*Ceļojumā ieteicams izvairīties no treknu, eļļā ceptu ēdienu baudīšanas, no pākšaugu un kāpostu ēdieniem, kas rada slodzi gremošanas sistēmai. Pat tad, ja tieši šādi ēdieni ir raksturīgi konkrētajai zemei vai pilsētai un gribas pamēģināt raksturīgo virtuvi, der nopietni apdomāt, vai sajūtas pēc tam nesabojās atlikušo ceļojuma daļu.

*Pamatīgas krēma kūkas un kārtainās mīklas izstrādājumi arī nav piemērots ēdiens ceļojumā. To pašu var sacīt par ļoti sāļiem ēdieniem, žāvētu gaļu un sālītām zivīm. Šādu produktu degustācija ir viens, turpretim pusdienas – pavisam kas cits.

Ja gribi doties uz siltām un eksotiskām zemēm...

Lielākā daļa iepriekš minēto ieteikumu attiecas uz ceļojumiem pa siltām un eksotiskām zemēm. Karstums dažkārt mēdz radīt problēmas asinsritē, tāpēc nav vērts pārslogot organismu arī ar kalorijām bagātiem un sātīgiem ēdieniem. Siltā klimatā nopietnas pusdienas var mēģināt aizstāt ar augļiem no vietējā tirgus vai veikaliem, jo, pirmkārt, tie uz vietas ir nesalīdzināmi garšīgāki par tiem, kas nopērkami pie mums, otrkārt, maksā lēti un, treškārt, pāris dienās var itin labi pierast pie šādas ēdienkartes un pat uzlabot savu pašsajūtu un veselību.

Eksotiskajās zemēs liela daļa problēmu rodas ūdens dēļ, tāpēc jāatceras, ka:

*drīkst dzert tikai tādu ūdeni, ko var nopirkt cieši aizkorķētās pudelēs. Ja korķis ir vaļīgs, nav garantijas, ka ūdens būs veselībai nekaitīgs.

*Arī, tīrot zobus, ieteicams izmantot ūdeni no pudelēm, taču, ja tas nekādi nav iespējams, jāraugās, lai nekādā ziņā netīšām nenorītu ne malka no krāna ūdens. Šādās reizēs profilakses nolūkā vēlams uzdzert 50 ml degvīna vai līdzīga stiprāka dzēriena.

*Ledus gabaliņi un saberzts ledus padara eksotiskus dzērienus patīkami vēsus un atsvaidzinošus, taču ledū diemžēl var slēpties visvisādas nelabas lietas, jo nav zināms, no kāda ūdens ledus ir sasaldēts.

*Siltajās zemēs ieteicams dzert pēc iespējas vairāk – vislabāk tēju ar šķipsniņu sāls, minerālūdeni un atšķaidītu sulu. Starp citu, slāpes labi remdē salda sula ar sāli, piemēram, svaigi izspiesta apelsīnu sula, kam piebērta neliela, tomēr jūtama deva sāls.

Svešās zemēs, protams, pasniedz arī neparastus ēdienus. Bieži vien tie ir pikanti un ar bagātīgām garšvielu piedevām. Tiem, kas pie šādiem ēdieniem pieraduši, tā ir bauda, bet diemžēl ne vienam vien kuņģim tas rada mokas. Tāpēc jau vairākas nedēļas pirms došanās ceļā vajadzētu sagatavoties – proti, mājās gatavotiem ēdieniem pievienot aizvien spēcīgākas un pikantākas garšvielas, izmēģināt asākas mērces un piedevas. Nekādā ziņā nevajag cerēt, ka viesnīcās būs sagādāti tā dēvētie eiropiešu ēdieni. Arī tad, ja tādi būs, pieredze liecina, ka tieši eiropeiskie olu kulteņi, pankūkas un omletes ir galvenie saindēšanās cēloņi. Tādēļ noteikti labāk ēst vietējos ēdienus, jo pikantās garšvielas lielā mērā rūpējas, lai nevairotos nelabās baktērijas.

Ja kuņģis tomēr nelabprāt draudzējas ar pikantām piedevām, der nodrošināties ar pietiekamu daudzumu jogurta bez piedevām. Ieteicams turēt somiņā pa jogurta trauciņu, un katru reizi, kad gadās nobaudīt ko asāku, „nomierināt” kuņģi ar jogurtu.