Agresīvi bērni skolās ir Latvijas realitāte, nevis kino

Pie jaunā regulējuma speciālisti esot nonākušas, skatoties uz reālām norisēm skolā un saņemtajiem skolas un vecāku lūgumiem palīdzēt, aģentūrai BNS stāstīja VBTAI vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa.

Viņa uzsver, ka nav runa par bērniem, kas trokšņo stundās, sarunājas vai mētājas ar papīrīšiem, bet par skolēniem, kas dur ar šķērēm klasesbiedriem, mēģina viņu nožņaugt, sper. Bieži cēlonis meklējams ģimenē, un skola šādas situācijas atrisināt nevar.

"Ja mamma bērnam ir pateikusi – man ir jauna ģimene, tu man neesi vajadzīgs, bet tēvs ir aizbraucis projām, vispār nerādās, bērns ir atstāts pie radinieka, kurš ir pateicis, ka pacieš viņu kā zobu sāpes. Šajā gadījumā, visu to, kas viņam ir sakrājies, viņš izgāž pār citiem bērniem. Kā pedagogs to var atrisināt, ja vecāki uz skolu vispār neierodas?" jautā Rieksta-Riekstiņa.

Inspekcijas vadītāja piesardzīgi izsakās, vai agresijas izpausmes skolās nākamajā mācību gadā varētu palielināties, salīdzot ar pieciem, sešiem gadījumiem pērnajā mācību gadā. Viņa ir pārliecināta, ka jauno kārtību, kad agresīvam bērnam varēs uz laiku noteikt mājapmācību, skolas ļaunprātīgi neizmantos. Sīkāku kritēriju izstrādi, ko uzskatīt par agresīvu uzvedību, speciāliste neatbalsta.

"Mēs nevaram sākt aprakstīt, cik stipri viņam vajadzētu kādam iesist, lai viņam būtu mājapmācība, jo sitiena spēku tajā brīdī neviens neizmērīs. Mēs nevaram pateikt, ka kādam ir jānonāk slimnīcā ar miesas bojājumiem, lai kāds cits mācītos mājās. Prakse rāda, ka skolai katrs skolēns ir zelta vērts, jo nauda tiešām seko skolēnam. Neviena skola no laba prāta un tādos gadījumos, ar kuriem vienkārši var tikt galā, nemēģinās kādu virzīt uz mājapmācību, nonākt konfliktā ar vecākiem. Mēs runājam patiešām par gadījumiem, kad būtiski ir apdraudēta pārējo bērnu drošība," aģentūrai BNS sacīja Rieksta-Riekstiņa.

Mājapmācību bērnam varēs noteikt uz laiku - tas būs mēnesis, taču to varēs pagarināt, ja tīri objektīvi šajā laikā nevarēs apmeklēt kādu speciālistu vai arī vecāki nebūs sasniedzami, un viņi būs jāmeklē. Pēc Riekstas-Riekstiņas vārdiem, šajā laikā ir jātiek skaidrībā, kas īsti ir par problēmām, kāpēc bērns tā uzvedas.

"Izslēgt no skolas nevar nevienu līdz 9.klases beigām. Ir bērni, kas nomainījuši četras piecas skolas. Ir vecāki, kuri pasaka, ka problēma nav viņa bērnā, bet visos pārējos, un raksta sūdzības. Tad brauc komisijas un pārbauda, vai tiešām pedagogi ir visu darījuši. Tikmēr skola, kā māk, tā dara, vai nu liek klāt kādu apsargu, kas mēģina pasargāt pārējos. Mums liekas, ka par to uzņem filmas vai raksta grāmatas. Latvijas realitātē tas ir kaut kas jauns, bet šādi gadījumi pēdējos gados ir bijuši," raksturo inspekcijas vadītāja.

Viņa ir pārliecināta, ka šis modelis par mājapmācības noteikšanu uz laiku dod iespēju atbildīgajām institūcijām un speciālistiem rast risinājumu. Kā tas darbosies, būs atkarīgs no cilvēkiem, kas būs iesaistīti konkrētajā situācijā.

"Ne visi slimnieki ir izārstējami, bet tādēļ jau neviens nesaka, ka nevajag ārstēt vai veikt operāciju. Arī šajā gadījumā tās nebūs viegli risināmas situācijas, bet tas vismaz dod mehānismu, cerību, ka to varētu atrisināt," uzskata VBTAI vadītāja.

Jau ziņots, ka ar grozījumiem valdības noteikumos Izglītības un zinātnes ministrija jaunajā mācību gadā plāno ieviest iespēju noteikt vienu mēnesi mājapmācību agresīviem bērniem, lai tiktu skaidrībā, kādu pieeju bērnam izmantot un kas var būt par cēloni agresijai. Izglītības ministrs Roberts Ķīlis ir uzsvēris, ka šāds solis vērsts uz citu bērnu drošību, bet neietver visaptverošu risinājumu vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs.