Noskaidrots, kurš ir gada nelaimīgākais datums

Pēdējo divu gaidu laikā visvairāk traumu gūts jūlijā, norādīja advokātu birojs "Edwards Hoyle", kas apkopojis datus par neveiksmīgākajām dienām. Noskaidrots, ka katra mēneša 13.datumā negadījumi notiek biežāk nekā citās dienās.

Savukārt drošākais mēnesis ir janvāris, un mēneša 31.datums ir diena, kad fiksēts vismazāk nepatīkamu atgadījumu.

"Edwards Hoyle" pārstāvis Deivids Edvardss paskaidroja, ka jūlijā ziņots par 11 procentiem no visa gada laikā fiksētajiem negadījumiem, savukārt janvārī - tikai par pieciem procentiem.

"Mums bieži jautāja, vai ir kāds īpašs laiks, kad notiek lielākā daļa negadījumu. Mēs nospriedām, ka pienācis laiks to pārbaudīt," teica Edvardss. "Tās parasti ir neveiksmes, kas rodas, neīstajā laikā atrodoties neīstajā vietā."

"Divu gadu laikā savāktie dati parāda, ka visvairāk personisku ievainojumu tiek gūti jūlijā un katra mēneša 13.datumā. Iespējams, 13.jūlijā labāk palikt mājās un pārlieku nepiepūlēties," viņš piebilda.

Šogad tika publicēts mazpazīstams pētījums, kurā bija atklāts ievērojams nelaimes gadījumu skaita pieaugums 13.datumā, ja tas iekrīt piektdienā.

Vestsaseksas pētnieki atklāja, ka "melnajā" piektdienā pa kādu ceļu pārvietojās par 1,4 procentiem mazāk mašīnu nekā citās dienās. Viņi secināja, ka vairāki māņticīgi autovadītāji todien nebrauca ar mašīnām, lai neiekļūtu satiksmes negadījumā.

Turklāt tika pētīts noteikts Anglijas reģions, kurā no 1989.līdz 1992.gadam "melnajās" piektdienās notika par 52 procentiem vairāk satiksmes negadījumu nekā iepriekšējās nedēļas piektdienā.

"Vai izmaiņas uzvedībā, piemēram, paaugstināta uzmanība, ir pozitīvi vērtējama un padara braucējus piesardzīgākus, tādējādi samazinot negadījumu risku? Ja tā, 13.datumā iekritusi piektdiena patiešām varētu būt ļoti nelaimīga diena," teikts pētījumā. "Ja izmaiņas uzvedībā izpaužas kā bailīgums, nemierīgums un nolemtības izjūta, tas traucē koncentrēties un paaugstina risku iekļūt satiksmes negadījumā."