Latvijas Banka apgrozībā laidīs jaunu viena lata monētu ar Ziemassvētku zvaniņu attēlu

Latvijas bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis sacīja, ka jaunās viena lata monētas reversā attēloti divi ar lenti sasieti zvaniņi, bet aversā zem Latvijas ģerboņa redzams jaunās monētas kalšanas gads – 2012. Savukārt citu atšķirību – monētas jostas, izmēra, izmantotā metāla un svara ziņā – starp jauno monētu un citām viena lata apgrozības monētām nav.

"Zvaniņiem gan kā skaņas instrumentam, gan kā rotājumam izsenis bijusi vieta Eiropas tautu Ziemassvētku tradīcijās. Blakus piparkūku sirdij, kas nonāca uz vienlatnieka pirms gada, zvaniņi ir viens no Latvijā ierastiem svētku prieka simboliem," paskaidroja Grāvītis.

Monētas kopējā tirāža ir viens miljons, un tā tāpat kā citām īpašajām apgrozības monētām netiks papildināta.

Grāvītis uzsvēra, ka jaunās monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā un tās nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Holgers Elers, un ģipša modeli – tēlniece Laura Medne. Jaunās viena lata monētas kaltas Vācijas kaltuvē "Staatliche Münzen Baden-Württemberg".

Latvijas Bankas iedibinātajai īpašo apgrozības vienlatnieku tradīcijai nu jau ir vienpadsmit gadu. Apgrozībā pašlaik ir arī īpašie vienlatnieki ar stārķa, skudras, baravikas, Sprīdīša, Pētergaiļa, kliņģera, Jāņu vainaga, priedes čiekura, pūcessaktas, sniegavīra, ūdensrozes, skursteņslauķa, Nameja gredzena, Ziemassvētku eglītes, krupja, pakava (divu veidu), alus kausa, piparkūku sirds un eža attēlu.

Šādas monētas paredzēts izlaist arī nākamajā gadā, līdz Latvija kļūs par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs eiro. Īpašo apgrozības monētu tradīcija pastāv arī eiro zonā, kur katra valsts reizi gadā var emitēt divas eiro piemiņas (apgrozības) monētas. Par šo monētu dizainu un emisiju atbildīga katra atsevišķā eiro zonas valsts.