Dzīve blakus "Likteņa līdumnieku" Nārbuļiem. REPORTĀŽA no Liezēres
“Cik tad mums Latvijā to eposu – Nārbuļi un Lāčplēsis!” Šovasar izsaukusies kāda ekskursante, stāvot Nārbuļu māju pagalmā. Lai kā ar tiem eposiem, bet Virdžīnijas Lejiņas režisētais televīzijas seriāls Likteņa līdumnieki par Nārbuļu dzimtas likteņgaitām patiesi aizskāra nācijas sirdi.
Braucam Nārbuļus lūkoties
Braucam Nārbuļus lūkoties
Ceļš cauri Vecpiebalgai māca skaistumu un pacietību. Tuvplānā – balti noputējušās ceļa malas un luksoforu rindas. Ceļu remonts vietām liek piebremzēt ik pa gabaliņam. Un galu galā kur tad jāskrien – pacel acis augstāk, cilvēk! Tur tālumā – visu krāsu meža malas vieglā dūmakā. Koku puduri vēl salnu neskartā blāvi dzeltenīgā rotā, kas rudens dievišķajā gaismā mirdz kā vecs zelts.
Ceļš vijas kalnup un lejup, skatienam paveras nokopti lauki ar skābbarības milzu ripuļiem, pa kādai kukurūzas plantācijai, tad aitas kā pelēki laukakmeņi sagūlušas vēl dzīvelīgā zaļumā, tālumā pie mājas traktoru rinda... Rudens sentiments ir gaisā, bet dzīve uz zemes turpinās. Laukos jau darbs ir vienmēr. Kamēr tiek līdz Madonas novada Liezērei, tāpat kā visur Latvijā var redzēt kārtīgu saimniekošanu un skaistu sakoptību, un skumju pamestību, kas, runā, pārņēmusi arī Nārbuļu kādreiz lepnās mājas.
Patiesībā jau vispirms braucam pie Nārbuļu kaimiņiem. Esmu aizrāvusies ar Nārbuļu kaimiņienes Sandras ierakstiem feisbukā. Viņa ar smaidu apraksta ekskursantu gājienus un runas – izskatās, ka abu māju pagalmi tik tuvu, ka viss redzams un dzirdams.
“Svētdienas rīts, knapi 9.00 – jau pirmā Nārbuļu aplūkotāju mašīna stāv kaimiņmājas pagalmā. Cilvēki senioru vecumā staigā pa pagalmu un spriež, ka esot taisni kā filmas pēdējās sērijās. Ieraudzījuši mani, strauji sēžas mašīnā un brauc prom kā nedarbos pieķerti.”
“Nārbuļos jau mašīna ar interesentiem, kuri nu savā starpā strīdas, vai šīs maz ir īstās mājas, jo filmā tak bija ceriņi un puķu dobes pagalmā. Un kur tas šķūnis, kur Jadviga nomira? Urrā, bērni sauc, re kur ir, mēs atradām. Bet kur tā Mirgas māja? Visa ģimene rāpjas Nārbuļu kalnā Mirgas māju meklēt.”
“Viens mutīgs vīrs pagājušajā nedēļas nogalē, izstaigājis Nārbuļu pagalmu, no sirds iesaka: nu vajadzēja tak tam Tungusam to māju atstāt, būtu kādu viesu māju te ierīkojis!”
Liekas, ka Sandra ar vīru šad tad uzņemas arī tādu kā brīvprātīgo ekskursiju vadītāju lomu daudzajiem interesentiem, kas ierodas lūkot Nārbuļus. Sandra saka: “Citreiz ravēju puķu dobi un dzirdu – cilvēki Nārbuļu pagalmā galīgas glupības runā! Nu tad es ceļos un eju pastāstīt!”
