No Aspazijas līdz ārlietu ministram Munteram: Latvijas pirmās seksa ikonas
Citi laiki, citi tikumi – tieši ar tik vecmāmiņu cienīgu teicienu jāsāk šis stāsts. Jo laikā, par kuru runājam, par tādu jēdzienu kā seksa ikonas vai seksīguma iemiesojumi publiski nerunāja. Latvijas pirmās seksa ikonas pētī žurnāls “Pastaiga”.
(1890.–1942.)
Herta Vulfa (dzimusi Frišfelde) bija jauna, daudzsološa aktrise, kas pabeigusi aktieru kursus un spēlējusi Jaunajā Pēterpils latviešu teātrī, tēlojot tur, piemēram, Zani Raiņa lugā Pūt, vējiņi! Taču viņa bija arī divu ievērojamu vīriešu mīļotā sieviete. Pirmais bija rakstnieks Eduards Vulfs. Kā atmiņās to apraksta Herta: “Tas bija agrā jaunībā, kad auga pirmā latviešu mākslas bohēma. Es biju Maldoņa ģimnāzijas audzēkne ar lielu garu bizi un nemierīgu prātu. Viņš bija Rīgas politechnikas students ar toreiz modē nākušām ūsiņām. Un viņš dzīvoja lielajā Ņevas ielā (tagad Blaumaņa ielā), pretim Maldoņa ģimnāzijai. Apmēram tā, kā vēlāk Vulfs par to jautri smejas savā draiskajā bohēmas spēlē Līnis murdā. Vispirms saskatīšanās pa logu, tad dzeju sūtījumi, kas man pienāca gandrīz ik dienu. Un tad jau sentimentālas pastaigas bīdermeijeriskā stilā, bet pilnas humora un pārgalvīgu jautrību. Jo man bija tikai 17 gadi un viņam drusku vairāk.” Taču šai savienībai pretojās abu pušu vecāki. Vulfa vecāki – Zemgales bajāri – nebija apmierināti ar līgavas izvēli, topošais vīratēvs ironizēja par Hertas kleites šlepi, ar kuru laikam viņa grasoties slaucīt sētu, savukārt Hertas vecāki negribēja ļaut ar Vulfu precēties viņa iedzimtās tuberkulozes dēļ.
Tomēr kāzas notika, un jaunais pāris laimīgi vadīja savas dienas, Eduards drudžaini strādāja un Herta viņam palīdzēja līdzās savam aktrises darbam. 1916. gadā teātris sagatavoja Eduarda Vulfa jauno komēdiju Sensācija, kas savā pirmuzvedumā spožus panākumus bija guvusi Rīgas Komēdijas teātrī. No dienvidiem uz Krievijas galvaspilsētu bija atbraucis arī pats sasirgušais rakstnieks, kas tvīktin tvīka redzēt uz skatuves savas lugas tēlus. Taču tuberkuloze uzliesmoja, iesākumā plaušu karsoņos, pēcāk jau neatgriezeniski iznīcinot jauno vīrieti līdz aiziešanai aizsaulē 1919. gadā. Kā Herta raksta vēlāk: “Vulfs iegāja aizsaulē 14. janvārī, un sienas kalendāra lapiņa palika nenoplēsta. Un uz tās jau bija likteņa rakstīts mana otrā vīra vārds: Roberts.” Tā arī notika, pēc kāda laika viņa apprecējās ar teātra kritiķi Robertu Kroderu, laulībā dzima divi dēli – viens no tiem vēlāk būs slavenais režisors un aktieris Oļģerts Kroders.
