Fenšui praktiķe Linda: latviešu fenšui mīļākā tēma ir tualetes pods

Kļūdas un pārpratumi mūs maldinājuši jau sākotnēji – kaut vai ar šīs senās ķīniešu mākslas un zinātnes pareizo nosaukumu. Fenšui (Feng Shui – angļu val.) ir ar latīņu burtiem izteiktas ķīniešu valodas skaņas, lai gan patiesībā šo vārdu salikumu izrunā kā fankšuvei. Tomēr fenšui jau ir tā iegājies mūsu valodā, ka, šķiet, tradīciju nav vērts vairs mainīt.

Taču gribētos mainīt cilvēku kļūdaino uzskatu par fenšui būtību, ar ko grēko ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī citi eiropieši, amerikāņi u. c. Fenšui ir pirms vairāk nekā 3000 gadiem veidojusies sena ķīniešu māksla un zinātne, kas radusies, saplūstot astronomijas, astroloģijas, ģeoloģijas, fizikas, matemātikas, filosofijas un intuīcijas elementiem un zināšanām.

Tā vēsta par Visuma lietu sakārtotību, bet neaicina cilvēkus dzīvot Fu suņu, trīskāju krupju, mandarīnpīļu un bambusa flautu pārblīvētā mājvietā. Populārie pieņēmumi, ka vēja zvani atnes lielu laimi vai ziemeļu pusē novietots akvārijs padarīs cilvēku bagātu, nav patiesi. Diemžēl tie aizēno fenšui patieso dabu, radot iespaidu, ka fenšui praktiskā puse ir visnotaļ dīvaina.

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Amerikā kāds izveicīgs ķīnietis Tomass Lin Jun (1932–2010) ieviesa savu fenšui, kas ieguva nosaukumu – tantriskā budisma Melnās sektas fenšui. Tā kā Amerikā tolaik sākās ezoterikas uzplaukums, viņa fenšui mācība kļuva ļoti populāra. Melnā sekta ir reliģija, kas pārsniedz fenšui, iekļaujot sevī arī transcendentālās filozofijas, daoisma un Tibetas budisma elementus. Tajā pašā laikā tā attiecas galvenokārt uz interjeru. Orientēšanās pamatā ir nevis debespuses, bet – ieeja mājā. Māja ir sadalīta astoņos sektoros, no kuriem katrs simbolizē kādu dzīves jomu.

Lin Jun paņēma no labas, pietiekami komplicētas sistēmas visas svarīgākās sastāvdaļas un novienkāršoja līdz tādam līmenim, ka tas zaudēja jebkādu jēgu. Saskaņā ar viņu, piemēram, ja nostāsies ieejas durvīs ar skatienu uz iekšpusi, tad noskaidrosi, ka mājas kreisais tālākais stūris ir atbildīgs par materiālo labklājību visā mājā. Linda Meškova šo principu komentē ne bez uzjautrinājuma: “Šeit ir vēl labāks moments – ja vīrs un sieva, piemēram, katrs lieto savas durvis, tad viņi ir tiesīgi zīmēt katrs savu enerģijas karti, jo atkarībā no tā, kuras durvis izmanto, bagātības stūris atradīsies citā vietā, kaut viņi dzīvo vienā mājā! Tas ir augstākais absurds – šis tantriskā budisma Melnās sektas fenšui virziens!”

Linda atzīst, ka tas tiešām ir izveidots uz senas bāzes. Tā ir ļoti vienkārša metode, tā sauktā astoņu dzīves vēlmju skola. “Tur noteikta debespuse atbild par noteiktām svarīgām lietām cilvēka dzīvē. Ir viena debespuse, kas atbild par bērniem, viena – par laulību, viena – par bagātību... Tāda metode ir, un tā ir statiska. Bet šis cilvēks atmeta debespuses kā tādas vispār!” Linda smaida.

Lin Jun metode kļuva megapopulāra savas vienkāršības dēļ. Bieži vien cilvēki vēlmē pēc naudas ir tik akli, ka pieņem pat neloģiskus padomus. Viss ir ļoti elementāri – ieliec noteiktās vietās noteiktus talismanus, piemēram, monētas, un tev vairāk nekas nav jādara! Tomass Lin Jun arī aptvēra, ka šis ir produkts, ko var labi pārdot. Viņš ņēma daudz skolnieku, kurus iedvesmoja rakstīt grāmatas un dalīties ar šo informāciju. Viņa sekotāji arī publicēja daudz grāmatu, bet Linda uzskata, ka nopietni meistari zināšanas uz āru nedod. “Tas būtu līdzīgi, ja kāds neiroķirurgs uzrakstītu rokasgrāmatu Īsie, slepenie knifiņi smadzeņu neiroķirurģijā! Šādu sarežģītu procesu nav iespējams aprakstīt tādā veidā, tas ir pārāk specifiski. Tā ir prakse un noteiktas zināšanas, kas nav domātas publikai, ikdienas izmantošanai. To nevar darīt šīs sistēmas efektivitātes dēļ: viena nepareiza kustība – un tā ir koķetērija ar Universu jebkurā gadījumā.”

Tāpēc Linda tā saukto fenšui rokasgrāmatu funkciju saskata tikai zināmā harmonijas radīšanā mājā, bet tas nav fenšui. Viņa veltījusi veselu gadu, lai saprastu šo grāmatu popularitātes sakni, kā arī – kāpēc tās bieži nonāk pretrunās viena ar otru. “Pirku visu pēc kārtas, kas tajā laikā bija pieejams, pasūtīju no amazon.com, no Krievijas un, izskatot vienu tēmu cauri padsmit grāmatām, secināju – viņi raksta cits no cita, bet, lai nebūtu autortiesību pārkāpumu, katrs nākamais autors pieraksta kādu teikumu klāt,” Linda smejas. “Ja viens ir minējis, ka guļamistabā vajag maksimāli dabiskus toņus, tad nākamais šim teikumam pieraksta: “Ideāli būtu, ja tos izvēlētos konkrētā cilvēka rases ādas krāsā.” Varat iedomāties, kā šis klusā telefona efekts aiziet tālāk!”

Viens no Melnās sektas veiksmīgākajiem jaunievedumiem ir slavenais tualetes poda princips. Kā atzīst fenšui praktiķe Linda, pods ir viena no mīļākajām tēmām latviešu fenšui. Man jāpiekrīt – pat strādnieks, kas betonēja grīdu manā vannas istabā, ieteica: visi tagad podus liekot “vairāk pa labi, un vāks jātur ciet”! “Jā, visās fenšui grāmatās raksta, ka atvērts poda vāks nozīmē naudas zaudējumu,” smaida Linda. “Zināma jēga tajā ir, jo vēsturiski tualete Ķīnā ir saistīta ar bagātības zaudēšanu. Tomēr jāatceras, ka ķīniešu civilizācijas pirmsākumos pods viņiem, tāpat kā mūsu sausās tualetes, vienmēr atradās mājas ārpusē. Līdz ar to klasiskajā fenšui nevar būt nosacījuma, ka tualetei jāatrodas kādā noteiktā mājas vietā.”

Tomēr, tā kā pods bija ārā, ja cilvēks saaukstējās vai tualetē bija antisanitāri apstākļi un viņš dabūja kādu bacili, cilvēks naudu zaudēja gan! Neejot uz darbu un negūstot ienākumus, bet maksājot par ārstēšanos, viņš zaudēja naudu dubultā. Var teikt, te nu tā nauda aiziet podā... “Tieši tā es klientiem vienmēr saku pēc tam, kad viņi man uzdevuši šo sakrālo jautājumu: vai pods ir saistīts ar naudu?” atzīst fenšui konsultante. “Es saku – jā. Ja jums ir tādi apstākļi, ka jūs varat dabūt dizentēriju un saindēšanos, tad jūs viennozīmīgi zaudēsiet naudu, tas tad arī ir vienīgais veids, kā to izdarīt. Un citas saiknes nav.”

Linda Meškova uzsver, ka naudas sektora kā tāda mājā nemaz nav, šī Lin Jun metode ir pārāk vienkārša. Viņš pieņem: ja mājā ir kāds slikts stūris, tad tas ir tāds mūžīgi mūžos. “Nopietnās metodes, kas ietver sevī laika maiņu, norāda uz to, ka viena un tā pati māja dažādos laika periodos maina savas īpašības. Tā mainās visu laiku: laiks mainās, gadalaiks mainās, mainās visas kustības. Tāpēc nav sliktu vai labu māju – visas īpašības pastāv noteiktu laika posmu. Arī koks nav identisks visu laiku: pavasarī tam ir viena kvalitāte, vasarā – cita, ziemā koks ir guļošā stāvoklī un bez lapām.”

Protams, nevar teikt, ka pilnīgi viss šajās fenšui grāmatās ir nepareizs! Spogulis pretī ieejas durvīm var elementāri sabaidīt cilvēku. Sēdēšana pret stūri tiešām ietekmē mūs fiziski – veidojas asa plakne, sensitīvi cilvēki to jūt. Vecmāmiņas bieži vien norādījušas, ka nedrīkst sēdēt pret galda stūri – vīru nedabūs! “Jā, jo būs enerģijas trieciens pa vēderu,” Linda apstiprina. “Enerģijas plūst gar plaknes malu, stūra punktā saduras un veido lielāku triecienu nekā no taisnas vai noapaļotas virsmas. Mūsu tautas senās zināšanas to arī vēsta, vienkārši mēs pa vidu esam zaudējuši skaidrojošo posmu, tāpēc daudz kas tiek uztverts kā māņticība.”

Vai tas nozīmē, ka visiem stūriem mājās jābūt noapaļotiem? “Vietām, kurās ilgstoši sēž vai guļ, vajadzētu kaut ko uzlikt virsū, lai asie plaknes stūri nesaduras. Tiklīdz stūri nav redzami, tiem arī nav ietekmes,” iesaka Linda. “Šo tēzi labi var pārbaudīt, ja pret sienas stūri noliek telpaugu. Pēc 3–4 mēnešiem vietā, kas būs tieši pret stūri, nebūs neviena jauna dzinuma. Bet divu gadu laikā, ja telpaugs netiks kustināts, tur būs skaists iegriezums. Tas ir pārbaudīts.”

Ja Melnās sektas popularizētā mācība ir tik tālu no klasikas, kas tad ir īstais un patiesais fenšui? Lieta tāda, ka jebkuras nopietnas un efektīvas zināšanas tiek rūpīgi slēptas. Tāpēc nāk gaismā daļēji patiesās zināšanas: lai cilvēkus atturētu no patiesības noskaidrošanas, lai viņi nelīstu iekšā, kur nevajag. Tas bijis raksturīgi ķīniešiem kopš tā laika, kad Ķīnu devās pētīt jezuītu mūki, un viņi redzēja, ka eksistē senā zinātne ģeomantija, un ļoti gribēja saprast tās principus. Jau tajos laikos ķīnieši deva informāciju tikai pa pusei, kuru nemaz nevar salikt kopā, nezinot kopainu. Tāpēc šos skaidrojumus neviens atklāti un plaši nekad nav publicējis, Skolotāji tos nodod tālāk izmeklētiem mācekļiem.

Kā Linda pati atklāja fenšui un izvēlējās to par savas dzīves pamatu? “Man šī interese par netipisko, okulto un ezoterisko ir bijusi jau kopš pusaudžu vecuma. Iespējams, arī tāpēc, ka esmu dzimusi Tālajos Austrumos, šai interesei būtu jābūt predisponētai,” Linda atklāj. Viņas vecāki devās strādāt uz Tālajiem Austrumiem, bet pēc pāris gadiem atgriezās Latvijā. “Manī vienmēr ir bijusi sajūta, ka tieši apstāklim, ka esmu piedzimusi Vladivostokā, ir bijusi nozīme attiecībā uz to, ka man vieglāk bijis saprast lietu filosofisko pusi,” domā Linda. Pirms Krievija 1860. gadā pārņēma šo apgabalu un nosauca par Владей Востоком (valdi pār Austrumiem – krievu val.), šī vieta atradās Ķīnas pakļautībā un saucās par Zelta Raga līci. “Tieši piedzimšana šajā noteiktajā vietā arī radījusi man iespaidu, ka fenšui ir kaut kas ļoti elementārs,” viņa atzīst.

Tomēr Latvijā tolaik nekas nebija pieejams par fenšui, un Linda vienkārši sekoja savam instinktam. “Esmu vienmēr uzskatījusi, ka cilvēka prāts vienmēr nevar izgudrot to, ko viņam vajag. Daudz vienkāršāk ir uzticēties instinktiem, jo ar instinktu palīdzību mēs aptveram daudz plašāku informācijas apjomu, bet prātā ir tikai tas, ko esam paši tajā ielikuši,” viņa uzskata. Tā, cauri angļu valodas studijas un tālmācības studijām interjera dizaina skolā, viņa nonāca pie fenšui. “Nedaudz vēlāk caur šo ārzemju vidi, caur amerikāņu modi, kur “katrs pats sev fenšui”, es atradu šīs mācības, kurās parādījās gan interjera dizains, gan zināmā mērā tika iekļauta mana interese par ezoterisko. Jau brīdī, kad par šo tēmu uzzināju, sapratu, ka tā ir manējā, jo mana īstā tēma patiesībā nebija nedz angļu valoda, nedz interjera dizains, nedz tīra ezoterika. Sanāk, ka pa tādu apli esmu nonākusi šeit,” stāsta Linda.

Kopš 2001. gada Linda Meškova visu laiku papildina savas fenšui zināšanas pie Skolotāja Džozefa Ju. Viņa sapratusi, ka vislabākais variants, kā studēt fenšui, ir caur Skolotāju, kurš var arī nebūt ķīnietis, tomēr pārzina ķīniešu valodu un simbolu sistēmu. “Tā kā mācos starptautiskā universitātē, radās jautājums, vai katram fenšuistam būtu jāprot ķīniešu valoda, lai varētu lasīt pieejamās grāmatas. Tad mūsu Skolotājs uzskatāmi nodemonstrēja, ka ar valodu vien nepietiek, jo ir dziļi jāpārzina ķīniešu kultūra,” Linda stāsta. “Viņš mums iedeva senu tekstu Vecā zvejnieka dziesma, kas ir fenšui pamatlikumi, uzrakstīti hieroglifos un precīzi pārtulkoti angļu valodā. No tā nebija absolūti nekādas jēgas, jo visi likumi sakodēti kā tādā dzejolī! Piemēram, “ja uz ceļa satiekas divi, Austrumos atveras tūkstoš lotosu ziedu”. Poētisks teksts, dabas ainavu apraksti – viss ļoti smuki... Bet saprotams nav ne vārda. Tad, kad viņš visu izskaidroja, es sapratu, cik fantastiski skaista ir šī fenšui ābece un ka bez Skolotāja to nav iespējams izprast.”

Fenšui skolniece un skolotāja

Lindas Skolotājs Džozefs Ju agrāk bija matemātikas profesors Honkongas universitātē un pie fenšui nonāca diezgan nejauši – studiju laikā sākot debates par matemātiku ar blakus mājā dzīvojošo fenšui meistaru. Kad viņš saprata, cik daudz matemātikas fenšui, tas viņu ieinteresēja kā zinātnieku, un meistars izņēmuma kārtā paņēma viņu par mācekli.

Linda atzīst, ka arī māsters Ju savus skolniekus atlasa ļoti nopietni, pirmām kārtām jau pēc dzimšanas datiem. Viņai sevišķi patīk, ka Skolotājs pats ir mācījies un arī tagad darbojas caur precizitātes prizmu – pārbaudot, pētot, eksperimentējot un tā nonākot pie rezultātiem. “Tāpēc viņš arī mums, saviem studentiem, māca matemātisko pusi – ar to pilnīgi pietiek. Tikai Visuma matemātika apakšā – un nekādu nejaušību! Ar šīs sistēmas palīdzību var pat prognozēt laika apstākļus noteiktos periodos. Ārkārtīgi precīzi – visi planetārie cikli, visa kustība Visumā, viss notiek noteiktā secībā. Fenšui ņem kopiju no šīs kārtības un liek mikrolīmenī. Šeit darbojas hologrāfiskais princips – gabaliņš satur informāciju par visu kopumu. Tas ir holiskais pasaules uzskats.”

Lindai pašai šķiet, ka tas ir tik loģiski un vienkārši. Bet katru gadu viņai ir jauni studenti, un viņa sastopas ar zināmu neizpratni un grūtībām. “Ne visiem, kas ir izdomājuši, ka viņiem pie manis ir jāmācās, tas izdodas. Pilnīgi noteikti darbojas kaut kāds filtrs – kuriem ir jānokļūst un kuriem ne. Daudzi nāk ar vēlmi sakārtot mājvietu gan sev, gan tuviniekiem. Daudzi nāk ar domu, ka varēs praktizēt, jo šī niša Latvijā praktiski ir brīva. Bet kopš  2003. gada, kopš apmācu cilvēkus, faktiski tikai viens cilvēks to dara,” Linda atzīst.

Izrādās, viss atduras pret to, ka ir milzīga atbildības izjūta, kas sabaida cilvēku. “Viņš ļoti labi apzinās, cik ļoti atbildīgs ir par konkrētās ģimenes turpmāko labklājību, naudu un citām eksistenciāli svarīgām lietām. Ka viss vienā brīdī ir viņa rokās. Vara ir laba līdz laikam, kad saproti, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības. Ja viņš kādā posmā kļūdīsies un nesarēķinās vai neinterpretēs, kā nākas, neizvēlēsies labāko risinājumu šai konkrētajai ģimenei, tad ietekmēs ar to Visuma parametrus. Ar to, ka nezināja vai nesaprata, vai palaida garām... Tas nobaida cilvēkus,” skaidro Linda.

Latvijā fenšui piedzīvoja savu augstāko lidojumu ap 2000. gadu, kad bija ļoti daudz fenšui speciālistu un konsultēties ar tiem skaitījās modes lieta. Taču vienmēr ir bijuši arī fenšui kritiķi un noliedzēji, kas uzsvēruši – latviešiem tas nav vajadzīgs, tas ir domāts dzeltenajai rasei. Linda Meškova atzīst, ka rietumniekiem ir ļoti grūti saprast fenšui un tāpēc viņi arī tik viegli pieņēma Lin Jun primitīvo sistēmu. Lai izprastu fenšui, jāizprot holiskais pasaules uzskats, kas ir austrumniekiem. “Austrumnieki sevi uztver kā pasaules sastāvdaļu Universā kopumā. Ir Universs, ir pasaule, ir mazākas un vēl mazākas daļas, un esmu es, un es faktiski piedalos visā tajā kustībā. Rietumnieki domā diametrāli pretēji – te ir mana iela, mana pilsēta, kas tur turpmāk notiek, nav svarīgi, jo šeit es visu kontrolēju,” Linda skaidro.

Tāpēc, ka rietumnieki bieži vien neredz tālāk par savu degungalu, viņiem arī grūti pieņemt dzeltenās rases seno mācību. “Viņi pat neiedziļinās, ka Latvijā saule tāpat lec noteiktā vietā, un, ja tie ir Visuma likumi, tad nav būtiski, uz kuru punktu tie iedarbojas. Iznākot rītā no mājas, viņš stāv noteiktā punktā uz planētas, un viņu tieši tāpat ietekmē no astoņām pusēm,” saka Linda. “Fenšui ir apkārtējās vides, vietas, cilvēka, telpas un laika studijas; mācība par to, kā šo faktoru enerģijas (Ci) savstarpēji mijiedarbojas. Tā ir mācība par šo enerģiju saplūstošā spēka izprašanu un praktisku lietojumu, lai uzlabotu cilvēku dzīves kvalitāti.”

Fenšui praktiķe ir pārliecināta, ka visiem Latvijā fenšui palīdzība nemaz nav vajadzīga. “Ja cilvēkam nav nopietnu problēmu, tad, ņemot vērā šo ķīniešu sistēmu, viņam arī nevajadzētu iet palīgā – tur nebūs nekā, ko risināt, viņam tāpat viss ir labi. Nē, tikai tiem, kam ir reālas problēmas. Ir ļoti labs teiciens, ko es turu birojā redzamā vietā: nelabot to, kas nav salūzis!” Linda smejas.

Viņa atturas iet palīgā cilvēkam, kurš pats nespēj nosaukt trīs problēmas, ko gribētu ar fenšui uzlabot, un, visticamāk, ieradies tikai ziņkāres dēļ. Tomēr viņas prakse parādījusi arī galvenās problēmas, ko cilvēki vēlas risināt. “Būtiskākais, ko var radīt neveiksmīgs fenšui, ir veselības problēmas bērniem – sākot ar tādām vienkāršākām, ka maziem bērniem nav ievērots gulēšanas virziens un viņi sāk griezties gultā pa riņķi. Lielākiem bērniem tās ir koncentrēšanās grūtības – tas atkarīgs no tā, kā ir iekārtota viņu telpa – ergonomiski, enerģētiski, arī kādas ir krāsas. Pieaugušiem vairāk ir raksturīgi sadzīviskie strīdi.”

Par fenšui tradicionālie latvieši mēdz vīpsnāt, toties āderes ir svēta lieta! Taču viņi pat nav painteresējušies, ka arī ķīniešu fenšui strikti ievēro āderu likumu. Jau izvēloties jaunas mājas celtniecības vietu, cilvēki kopš seniem laikiem mēģinājuši atrast pašu labāko, un metodes bijušas dažādas. Piemēram, Krievijā mēdza ierakt vairākās vietās zemē gaļu un pēc laiciņa atrakt, lai noteiktu, kur tā saglabājusies vissvaigākā. Daudzas tautas, tostarp ķīnieši, meklēja āderes, tomēr fenšui to veic pēc dabas novērojumiem.

Arī Linda ir mācījusies noteikt āderes, tomēr uzskata to par komplicētu darbu, kas jāveic profesionālim – rīkstniekam. “Tiklīdz jūtu, ka ir nopietnas problēmas, tad strādāju tandēmā ar rīkstnieku, kas ne tikai apstiprina manus pieņēmumus, bet arī visu pareizi saregulē. Tas ir ļoti būtiski, jo nekāds fenšui nestrādās, kamēr no Zemes nākošo āderu ietekme nebūs neitralizēta. Un āderes nemaz nav tas trakākais – Latvija ir viens milzīgs kapulauks! Diemžēl daudzās vietās šo kapulauku ietekme ir ļoti liela, un šeit ne fenšui, ne rituāli nelīdzēs – tikai tie paši ādernieki. Viņi tos izslēdz ārā,” piebilst Linda.

Savukārt fenšui konsultanta ziņā paliek milzīgs apjoms ar matemātiskiem risinājumiem – sanāk rēķināt un rēķināt, sarēķināt cilvēku datus un tad visu lēnā garā ieviest. Jāņem vērā daudzi komponenti – mājas pamatlietas, gada ietekme, mēneša ietekme, cilvēku profesijas, vajadzības... Piemēram, ja teorētiski skatās divus dzīvokļus deviņstāvu mājā Purvciemā, kas atrodas viens virs otra. “Dizains atšķirsies, ja vienā dzīvoklī dzīvos balerīna un otrā – advokāts. Enerģijas pamatspēki atšķirsies. Jā, viss būs citādāk arī atkarībā no tā, ko tieši viņiem vajag. Vienam būs aktuālas attiecības, citam – nauda,” Linda sniedz ieskatu savā darbā. Viņa smaidot stāsta: prakses sākumā prātojusi, ka varētu tīri matemātiski izstrādāt visus variantus tādā daudzdzīvokļu mājā un sataisīt rūpīgas pamatkartes, pēc kā strādāt. “Pirmajā reizē, kad ieraudzīju tādu pašu enerģijas pamatkarti, ar kādu biju strādājusi jau iepriekš, nopriecājos – te nebūs daudz ko darīt! Un tad sāku skaitīt – šeit vajadzīgs tas, bet šeit ir pavisam cita ģimene, viņiem nepieciešamas citas enerģijas, un es sapratu, ka neviens nekādā veidā, ne pēc kādiem parametriem nav salīdzināms ar otru.”

Kapavietas, āderes, lielceļa maģistrāles un citi nevēlami elementi, kas ietekmē gaisotni mājās. Interesanti, vai, no Lindas praktizētās pieejas raugoties, var atrisināt visas situācijas. “Es cenšos cīnīties maksimāli. Ir diezgan nežēlīgi pateikt – nē, neko nevar darīt, pat tad, ja māja tik tiešām ir slikta. Protams, ir vienkāršāk māju pārdot, bet tad ģimenei nāksies atstāt savu ierasto vidi... Bet var iedot laiku pārdzimšanai: lai enerģijas sāktu nākt pie cilvēkiem, uz laiku ir jāiziet ārā. Ir bijis gadījums, kad cilvēki izvācās ārā, mantas nolika glabāšanā un negāja uz to māju, lai enerģijas pārstātu nākt uz mājas centru, jo enerģija nāk pie cilvēkiem, nevis uz mājām. Pēc pusgada viņi atgriezās – uztaisīja remontu, un tā māja pārslēdzās. Tas ir samērā sarežģīti, bet šādu triku fenšui ir ļoti daudz,” stāsta Linda.

Fenšui speciāliste uzsver: ja cilvēki domā, ka māja vainīga viņu problēmās, tas ir aplam. “Skolotājs mums visiem ir mācījis to, ka cilvēki neizvēlas mājas, mājas izvēlas cilvēkus,” Linda apgalvo. “Ja cilvēka dzīves kartē būs paredzēta vieta, lai risinātu laulības jautājumus, viņš atradīs, kur šī problēma būs. Māja paspilgtinās un iedos šo uzdevumu risināt. Bieži vien cilvēki atrod māju un, jūtot, ka tur nav īsti labi, sastāda enerģētisko karti, lai saprastu, kādā laikā kādas lietas viņiem būs jārisina, un tas viss noteikti tur parādīsies. Ja jau viņš ir dabūjis tādu māju, kur šī tēma ir aktuāla, tad jāsaprot, ka nejaušību nav.”

Māja ir cieši saistīta ar cilvēka likteni, ko ķīniešiem nosaka viņu svētā trīsvienība: debesis, zeme un cilvēks. “Tā ir dzimšanas karte, kas cilvēkam pūrā ir iedota līdzi, dzīves musturs noteiktām kārtām, noteiktām krāsām, tā ir tā debess ietekme,” skaidro Linda. Zemes ietekme savukārt parādās, caur kādu ģimeni viņš piedzims, kādiem vecākiem, kādā vidē viņš dzīvos, kādi viņam būs apstākļi.

Tomēr nav tā, ka liktenis ir kaut kas nenovēršams, jo trešā daļa no cilvēka likteņa ir paša cilvēka izvēle. “To varētu salīdzināt ar milzīgi plašu ceļu noteiktā virzienā, un cilvēks izvēlas, pa kuru pusi iet, kādā tempā, vai iet pa ceļu vai pa grāvi. Katrā situācijā ir ārkārtīgi liela iespēja izdarīt savu izvēli pat tad, ja ir slikts laika posms. Vienam cilvēkam mērķis būs, piemēram, jā, man ir grūti, bet es kaut kā turos, man ir draugi, bet otrs ar tādu pašu nelabvēlīgu periodu var krist panikā par identiskām lietām. Abiem iznākums atšķirsies,” uzskata Linda.

Viņai arī praksē tīri nejauši ir veidojusi kartes diviem cilvēkiem, kas sava starpā ir nepazīstami, bet dzimuši vienā laikā. It kā pilnīgi identiski dati, bet katram sava situācija. “Tāpēc nevar teikt, ka ceļš ir tāds – uz priekšu un ne pa labi, ne pa kreisi. Tomēr ķīnieši uzskata, ka lielās līnijās dzīve tāda arī būs. Kad pētīju šo sistēmu, es sāku ar cilvēkiem pēc piecdesmit, lai varētu pajautāt, kas ir bijis tajā vai tajā gadā. Tas atbilst ļoti precīzi. Tā ka – cilvēks kaut kādā veidā atpazīst to un seko tam. Viņš to dara kvalitatīvāk, priecīgāk vai mazāk priecīgi – tā, lūk, ir viņa izvēle.”

Patiesībā arī tas, vai fenšui cilvēkam palīdzēs vai ne, ir viņa paša rokās.

“Ja cilvēks ir atnācis pats, viņam vajag tik ļoti, ka viņš ir gatavs runāt, darīt – tas darbosies! Bet kādam, kam fenšui ir uzdāvināts, lai gan nemaz nav vajadzīgs, tas reāli nestrādās. Var paņemt ģimeni, un viņai kaut ko sataisīt, bet, ja tur nepiedalās pats cilvēks, tam nebūs nekādas jēgas,” ir pārliecināta Linda.

Viņa atgādina, ka fenšui pats neārstē cilvēkus, tas rada uzmundrinājumu. Ja mājās fenšui konsultants, pārkārtojot kādu zonu, piemēram, ēdamistabu, neitralizē sliktās situācijas, veicina labās, tas nenozīmē, ka pēkšņi pašas no sevis atrisināsies, piemēram, vīra un sievas partnerattiecības. Jādomā un jākopj attiecības pašiem. Arī krāsas neveido attiecības, tikai pastiprina vai pavājina to ietekmi, darot labākas vai sliktākas.”

“Atbildība, šī trešā daļa, ir pašu cilvēku rokās. Šīs mikroizvēles nosaka visu būtisko,” uzsver fenšui speciāliste. “Mēs vienkārši taisām vidi, darām visu, lai tas palīdz cilvēkam. Kā reklāmā – ir parastais zaķis un Duracell zaķis. Zaķis tas pats, vienkārši baterijas labākas. Cilvēks jau paliek tas pats, vienkārši vide vairāk uzlādē. Un viņš darbojas labāk. Un ilgāk.”