Vai dārgāks ir labāks? 6 izplatītākie mīti par skaistumkopšanu
Skaistumkopšanā bieži paļaujamies tikai uz to, ko esam dzirdējušas vai lasījušas. Taču ne viss, ko esam pieņēmušas kā patiesību, tāda arī ir.
Konsultē Ieva Gulbe, kosmētiķe, Wellslim centra kosmētiķu metodiskā vadītāja, sejas un ķermeņa estētikas speciāliste.
1. Ādai ap acīm jālieto tikai šai zonai paredzēts krēms
NAV TAISNĪBA
Šis ir vecs mīts. Pirms vairākiem gadiem tika uzskatīts, ka barošana ir pamatu pamats, kas nepieciešams, lai āda justos labi. Ikdienā lietojot barojošu krēmu, tās sastāvs acu zonai bija par smagu, tāpēc arī kosmētikas ražotāji sāka izstrādāt īpaši acu zonai paredzētus krēmus un gelus. Kopš tā laika veikti vairāki pētījumi, kas pierādījuši,– galvenais, kas vajadzīgs sejas ādai, ir mitrināšana. Barošana ir papildu kopšana un vajadzīga tikai sausas ādas vai citu ādas problēmu gadījumā. Tagad, kopš mitrināšana atzīta par sejas ādas pamatkopšanu, visi tai paredzētie ikdienas kosmētiskie līdzekļi ir daudz vieglākas konsistences, ir izteikti mitrinoši, viegli klājas, nerada ķepīgu sajūtu un tāpēc der arī acu zonai. Protams, reizēm ādai ap acīm nepieciešams atsevišķs līdzeklis, piemēram, ja ir tūska un acu zonai nepieciešama papildu drenāža, vai ir parādījušās izteiktas krunciņas.
2. Ir kosmētiskie produkti, kas neļauj rasties grumbiņām.
NAV TAISNĪBA
Ķermenis noveco – tāda ir cilvēka fizioloģija. Līdz 25 gadu vecumam šūnu noārdīšanās un jaunu šūnu veidošanās procesi notiek līdzsvarā, pēc 30 gadiem sākas novecošanās, un ādas šūnas atjaunojas arvien lēnāk. Tāpēc grumbiņu rašanās ir dabisks process, no kura neizvairīties, un nav brīnumlīdzekļu, kas to spētu apturēt. Tomēr radīti tādi kosmētiskie produkti, kuru uzdevums ir neļaut mīmikas krunciņām pāragri iegulties dziļumā, tādējādi attālinot brīdi, kad sejā iezīmējas nedziestošas grumbiņas. Pie tiem pieder mitrinoši sejas krēmi un geli, kas nodrošina ādai optimālu mitruma daudzumu, tāpēc arī tā sauktajos anti-age krēmu sastāvā galvenokārt ir mitrinātāji, piemēram, hialuronskābe vai kolagēns. Otrs tikpat nozīmīgs solis, kā neļaut ādai pāragri novecot, ir aizsardzība no ultravioletā starojuma, arī ikdienā lietojot saules aizsargkrēmu, un cīņa ar brīvajiem radikāļiem, lietojot kopšanas līdzekļus, kuru sastāvā ir antioksidanti.
3. Dārgāka kosmētika vienmēr ir labāka.
Kosmētikas cenu ne vienmēr nosaka tās kvalitāte, bet arī zīmols. Ir novērots, ka sen pazīstamiem zīmoliem ir arī dārgāka kosmētika. Daudzi no mums pārsvarā uzticas tam, kas bijis modē jau sen, un savus paradumus mainīt nevēlas. Zīmoli šo cilvēcisko īpašību izmanto un savus kosmētiskos produktus pārdod krietni dārgāk par mazpazīstamu zīmolu produktiem, kaut abu sastāvs, iespējams, ir līdzvērtīgs. Kosmētikas kvalitāti nosaka tās sastāvs: aktīvo vielu attiecība pret palīgvielām, kas ir emulgatori, biezinātāji un konservanti. Jo aktīvo vielu procents lielāks, jo efektīvāka un arīdzan kvalitatīvāka ir kosmētika.
4. Ādai vislabāk der bioloģiskā kosmētika.
Ko nozīmē biokosmētika? Tas ir bioloģiskas izcelsmes produkts, kurā ir maz sintētisku vielu un kas ir draudzīgs bioloģiskam ķermenim, respektīvi, cilvēkam. Taču tas nenozīmē, ka tā der visiem ādu tipiem un stāvokļiem. Biokosmētika parasti ir diezgan blīva un smaga, līdz ar to taukainai, biezai ādai tā nepatīk. Turklāt arī bioloģiski produkti tikpat bieži vai vēl biežāk var izraisītt alerģisku reakciju, tāpēc cilvēkiem ar jutīgu ādu šie produkti pirms lietošanas jāpārbauda uz neliela ādas laukumiņa. Tīrai biokosmētikai nekad nebūs ādas reģenerāciju stimulējoša efekta. Tā uztur ādu tādā stāvokli, kāds tai ir, ļaujot ādas novecošanās procesiem noritēt dabiski.
5. Kosmētika, kuru lieto ik dienu, ar laiku vairs nesniedz vēlamo efektu, jo āda pie tās pierod.
Ķermenis pie kosmētikas tāpat kā pie veselīga uztura nepierod, bet dod vajadzīgo rezultātu tikmēr, kamēr to lieto. Ķermenis var pierast tikai pie aizstājējterapijas jeb hormonu terapijas, piemēram, pie medikamentiem, kas satur hormonus. Pie citu terapiju veidiem – arī pie ādas kopšanas – ne. Jā, var būt tā, ka pēkšņi ikdienā lietotais produkts vairs šķietami nesniedz tādu efektu kā iepriekš. Kosmētisko līdzekli ikviens izvēlas atbilstoši ādas tipam un ādas stāvoklim, un, ja produkts, kas lietots vairākus mēnešus, kādā dienā vairs ādai nepatīk, tas nozīmē, ka tas savu uzdevumu ir veicis – sakārtojis ādu tajā līmenī, kādā spējis, un tagad tai ir citas vajadzības, respektīvi, nepieciešams cits krēms.
6. Vasaras laikā āda no rīta ir jāmitrina, vakarā – jābaro, bet ziemā – otrādi.
Pētījumos pierādīts, ka neatkarīgi no gadalaika āda jāmitrina un jāaizsargā. Bieži dzirdēts, ka ziemā no rīta uz sejas mitrinošu krēmu likt nevar, jo tā sastāvā ir ūdens un, aukstumā sasalstot, āda tiks traumēta. Bet, ja sejas krēmu uzklāj vismaz 20 minūtes pirms iziešanas laukā, tas pagūst iesūkties ādā, un sals to neietekmē. Ja āda ir plāna un jutīga pret salu, tad bez mitrināšanas var lietot arī papildu līdzekļus – barojošu krēmu, tonālo krēmu vai pūderi.
Teksts: žurnāls OK/Foto: Shutterstock
