Dīvainākās Ziemassvētku brīvdienas Latvijā: 1940. gada svētki, ko aizliedza svinēt
Otro adventi sagaidot, ielūkojamies Ziemassvētku svinēšanas vēsturē. Vienus no dīvainākajiem Ziemassvētkiem Latvija jaunākajos laikos piedzīvoja 1940. gadā. Oficiāli 25. un 26. decembris bija brīvdienas, bet visiem uz visstingrāko tika noliegts svinēt Jēzus Kristus piedzimšanu. Savukārt tiem, kuri Ziemassvētkos gribēja strādāt, Komunistiskā partija un valdība to aizliedza.
* Okupējot Latviju, komunisti aizmirsa pārveidot 1940. gada kalendāru un 25. un 26. decembri atstāja kā brīvdienas. Tad nu viņiem nācās izlīdzēties savādāk – rīkot bezdievju mītiņus un izdot rīkojumus, ka jāsvin nevis Ziemassvētki, bet gan Jaunais gads. Tā laika presē ne ar pušplēstu vārdu netiek pieminēts, ka kāds svin Ziemassvētkus, bet tie, kas tos atzīmē nodēvēti par tumsoņām un ekspluatatoriem. Dīvaini, ka nosodījumu saņēma arī tie, kas Ziemassvētkos gribēja strādāt:
„LPSR Tautas Komisāru Padome paziņojusi visiem Latvijas PSR pilsoņiem, ka 25. un 26. decembris nav uzskatāms par darba dienām. Tomēr vakar vairākās darba vietās, uzņēmumos un iestādēs notikušas strādnieku un darbinieku sapulces, kurās spriests, vai minētajās dienās strādāt, vai nestrādāt. Tautas Komisāru Padomes paziņojumā nepārprotami sacīts, ka 25. un 26. decembris nav uzskatāms par darba dienām, un šis paziņojums arī jāievēro. Tāpēc liekas ir sapulces šī jautājuma apspriešanai. Protams, parastie neatliekamie darbi minētajās dienās netiks pārtraukti.”
(„Darbs”, 1940. gada 24. decembrī)
* Tai pašā laikā notika sanāksmes, kurās gānīja tos, kas mēģināja analizēt jauni ateistisko politiku. Tā, piemēram, biedrene Paldiņa - Ruse LK(b) Partijas IX kongresā teica:
„Lieli trūkumi vēl ir mūsu skolās. Skolotāju kadriem, kādus mēs tos pārņēmām kā mantojumu no bijušās ulmaniskās valdības, ir tik izmežģītas smadzenes, ka ar tiem ārkārtīgi grūti strādāt. Šie skolotāji bieži vien darbojas aizmaskojušies. Kā piemēru var minēt Mazirbes skolu, kas atrodas nabadzīgā zvejnieku rajonā. Izplata vismuļķīgākās baumas starp reliģioziem skolēniem, ka padomju vara slēgšot visas baznīcas un tos, kas apmeklē baznīcas, piespiedīšot maksāt par mācībām skolās. Skolu darbam jāveltī ārkārtēja uzmanība.”
(„Padomju Latvija”, 1940. gada 24. decembrī)
* Vienlaikus visās avīzēs publicēti raksti, kas norāda, ka bērniem turpmāk vairs neklājas svinēt Ziemassvētkus un viņiem jāpulcējas uz Jaungada eglītēm. Lai tas tā tik tiešām notiktu, skolēnu brīvdienas sākās tikai pēc Ziemassvētkiem:
„Padomju ļaudis Jaungadu sagaida jautri un priecīgi. Ar pirmo janvāri visās padomju skolās arī brīvdienas, kas turpinās līdz 12. janvārim. Skolu jaunatne brīvdienas pavada jaunā gada noskaņojumā un tādejādi gūst spirdzinošu atpūtu. Vērtīgu atpūtu un gaišu prieku sagādā eglīšu sarīkojumi. Tās nebūs vairs eņģeļiem greznota, pie viņām nedziedāsim dziesmas par debesu valstības prieku, bet priecāsimies par dzīvi sociālistiskā valstī, varenajā strādnieku un zemnieku valstī - Padomju Savienībā. Tāpēc visam ar reliģiskiem māņiem saistītam jānozūd no eglīšu sarīkojumiem. To vieta dosim eglīšu sarīkojumiem jaunu - sociālistisku saturu.”
* Laikraksts „Cīņa” Ziemassvētkos informēja, ka Rīgas 28. nepilnas vidusskolas skolēniem nav laika svinēt Ziemassvētkus, jo viņiem jāgatavo uzvedums Jaungada eglītes vakaram.
* Protams, ka 1940. gadā presē publicēti ar šķiriski pareizi raksti par Ziemassvētkiem un to imperiālistisko būtību. „Jaunais Komunārs”, kurš rakstīja par visu zemju proletāriešiem, pēkšņi rakstīja par visu zemju garīdzniekiem:
„Ziemsvētku dienās visu zemju garīdznieki un sektanti visās baznīcās un lūgšanu namos sevišķi daudz sludina šo reakcionāro ideju un sevišķi šķiru miera ideju. Viņi aicina darba ļaudis mīlēt savus ienaidniekus, viņi sludina: „Gods dievam augstībā un miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts”, novēršot ar to darba ļaudis no cīņas ar kapitālismu
Pie mums Padomju Savienībā darba ļaudis dzīvo priecīgi un laimīgi. Pie mums nav ekspluatācijas, nav bezdarba, nav trūkuma, nav bada. Šo laimīgo dzīvi Padomju tautām nav devis ne pestītājs, ne dievs, ne reliģija. Saviem paša spēkiem, darba ļaudis Ļeņina Staļina vadībā uzcēluši sociālismu. Mūsu zemes darba ļaužu lielākā daļa jau netic vairs dievam un nesvin reliģiskus svētkus, bet ir daudz vēl arī tādu, kas nav vēl pārvarējuši pagātnes aizspriedumus un kas atrodas reliģiskās ideoloģijas gūstā. Dažreiz tādi cilvēki nokļūst garīdznieku un sektantu aģitācijas ietekmē, nenāk darbā un līdz ar to mazina mūsu dzimtenes saimniecisko un militāro varenumu.”
(„Jaunais Komunārs”, 1940. gada 2. decembrī)
Elmārs Barkāns/ Foto: periodika.lv, All Over Press
Rubriku "Adventes laiks" veidojam sadarbībā ar "Lieliska dāvana"
