Uz Angliju aizbraukusī Anda: "Atgriežoties Latvijā, bērniem jāmācās klasi zemāk!"
Latviešu ģimene, aizbraucot uz Angliju, pat nenojauta, kas viņus sagaida, atgriežoties dzimtenē. Lai gan mūsu valstī izstrādāts pat reemigrācijas pasākumu plāns, kas paredz atvieglot aizbraukušo ģimeņu atgriešanos Latvijā, izrādās – tas tomēr nestrādā, kā cerēts.
Ar portālu Kasjauns.lv sazinājās kāda ģimene, kura, pēc atgriešanās dzimtenē diemžēl piedzīvojusi pamatīgu vilšanos, un šoreiz, ne jau darba iespēju ziņā, bet gan izglītības sistēmā.
Jānis un Anda kopā ar saviem mazajiem bērniem uz Angliju izlēma doties krīzes laikā, 2008. gadā, lai nopelnītu naudu kredītu atmaksai. Lai gan ģimenei Latvijā bija labs darbs, ekonomiskās krīzes laikā algas tika samazinātas, un, lai netiktu zaudēta māja, ģimene nolēma pamest dzimteni. Sākotnējā doma bijusi – uz laiku, kamēr tiks segts kredīts, jo dzimtenes mīlestība bija pārāk liela, lai pārceltos svešumā pavisam. Taču, pēc atgriešanās Latvijā Anda un Jānis piedzīvoja nepatīkamus brīžus.
Bērniem neļauj mācīties vienā klasē ar vienaudžiem
„Krājām katru monētu, lai ātrāk atmaksātu paņemto kredītu un varētu atgriezties mīļajā dzimtenē. Bērni jau bija iedzīvojušies Anglijā, apmeklēja skolu, kur mācības notika angļu mēlē, bet mums ar vīru bija uzstādījums – mājās sarunāties tikai latviski. Pēc četriem gadiem svešumā, bijām atmaksājuši bankai visu ņemto aizdevumu, un sapratām, ka nekas vairs netraucē, lai atgrieztos dzimtenē,” portālam Kasjauns.lv stāsta Anda.
Taču, atgriešanās nav bijusi tik „rožaina” kā cerēts. Kaut arī gan Jānis, gan Anda Latvijā ātri vien atraduši labi apmaksātus darbus, nepatīkamu situāciju pāris piedzīvojis skolā, kurā bija nolēmuši laist savus bērnus.
„Abiem puikām neļāva mācīties kopā ar vienaudžiem, viņus automātiski ielika vecumam neatbilstošā – zemākā klasē. Kad interesējāmies, kāpēc tā, mums atbildēja – puikas taču atbraukuši no Anglijas, nezina latviešu valodu. Tomēr ģimenē runājām tikai latviski, un dēli māk gan rakstīt, gan lasīt dzimtajā valodā. Tiesa, ne ideāli, bet prot,” pārdzīvojumā dalās Anda un Jānis.
Mācīties savam vecumam neatbilstošā klasē – liels pārdzīvojums
Vecāki novērojuši, ka tas bērniem ir liels trieciens, jo vispārējās zināšanas puikām bija pat ļoti labā līmenī. „Mums bija tiešām skumji noraudzīties, kā cieš mūsu bērni, tāpēc nolēmām atgriezties atpakaļ Anglijā. Šoreiz gan ne peļņas dēļ, bet, lai bērniem radītu normālus dzīves apstākļus, kur neviens viņus nevērtētu zemāk, tikai tādēļ, ka laiku dzīvojuši citā valstī.”
Ģimene pauž nožēlu, ka valstī, kurā nemitīgi uzsvērtas demogrāfijas un emigrācijas problēmas, par tām tikai runā, bet nerisina. „Vai tiešām tiek uzskatīts – vieglāk adaptēties, atgriežoties dzimtenē, bērniem būs, ja tie tiks nosūtīti zemākā klasē, mācīties kopā ar bērniem, kas jaunāki par viņiem? Ja bērni uzreiz tiek ielikti zemākā klasē, tas ir kā parakstīts spriedums,” neizpratnē ir Anda.
Par savām mājām līdz skolas beigšanai sauks Angliju
Ģimene nu atgriezusies Anglijā, lai gan ar asarām acīs, vecāki atzīst, ka tā bērniem būs labāk. „Zinām, ka kādu dienu atgriezīsimies Latvijā, taču tas notiks ne ātrāk, kā pēc desmit gadiem, kad bērni jau būs sasnieguši pilngadību, un paši varēs izlemt, kur dzīvot tālāk – Latvijā, vai tur, kur auguši – Anglijā,” atzīst Anda.
Sieviete zina stāstīt arī par savu draugu ģimenēm. Daudzas ģimenes ar bērniem nemaz nemēģinot braukt atpakaļ uz Latviju, jo zina, ka notiks tieši tāpat kā Jāņa un Andas bērniem. Anda atzīst, ka vismaz uz skolas laiku daudzas viņu paziņu ģimenes par mājām sauks Angliju.
Taču problēma varētu būt ne tikai mācību priekšmetu apguves līmenī, bet arī vecumā. Anglijā 1. klasē bērns sāk mācīties jau no piecu gadu vecuma, arī programma skolās līdz ar to ir vieglāka. Ģimenes paziņu lokā piedzīvotas arī pretējas situācijas, kad, pārceļoties no dzīves Latvijā uz Angliju, bērni tiek pārcelti klasi augstāk, respektīvi, ja bērns Latvijā mācījies 1. klasē, Anglijā viņš tiek ielikts uzreiz 2. klasē. Tas skaidrojams ar atšķirīgo skolu programmu, un mācību priekšmetu apguves līmeni.
Palīdzēs adaptēties, piedāvājot papildus latviešu valodas nodarbības
Kamēr ģimenes piedzīvo nepatīkamas situācijas, Latvijā mēģina realizēt reemigrācijas pasākumu plānu, paredzot arī atbalstu skolēniem, kuri atgriezušies no ārvalstīm, lai iekļautos Latvijas izglītības sistēmā. Taču jau nolemts – reemigrējošo skolēnu izglītošanai speciālu skolu neveidos. Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas, skolēniem, kas atgriezušies no ārzemēm, iegūtās izglītības pielīdzināšanai, varētu tikt piedāvātas individuālas nodarbības mācību priekšmetu apguvē, kas netika mācīti iepriekš – papildus nodarbības latviešu valodā.
Piemēram, Lietuvā tiekot veidotas pat speciālas skolas, lai palīdzētu bērniem adaptēties izglītības vidē. Latvijā vajadzība pēc šāda tipa elitārajām skolām neesot, tā vietā bērni tiks skoloti parastajās skolās, piedāvājot papildus apgūt latviešu valodu, Demogrāfijas lietu padomes sēdē atzinusi Labklājības ministre Ilze Vinķele.
