Ieva Kreišmane izkāpj no komforta zonas un kļūst par "Pastaigas" vāka modeli

Kas Ievu mudināja piedalīties šovā? Jau iepriekš viņa ar personības izaugsmes treneres jeb kouča palīdzību bija sākusi pārskatīt savu dzīvi, tiecoties ieviest kārtību, lai justu piepildījumu visās jomās. Vizualizējot mērķus, vēlmju augšgalā ierindojās ideja kļūt par žurnāla vāka modeli.

Ieva jau kādu laiku sekoja Indras Salcēvičas Instagram kontam, simpatizējot Indras uzskatam, ka skaistumam var būt dažādas formas un tas nav ierakstāms vienā standarta formulā. Līdz viendien ieraudzīja aicinājumu uz šovu un pie sevis nosprieda: ja tas ir veids, kā tikt uz augšu, kāpēc ne?!

“Līdz šim nav bijis tāda šova, kurā es varētu piedalīties, – ne es labi dziedu, ne labi dejoju, ne ātri paskriet varu. Bet šis nu reiz bija pasākums, kurā varēju sevi parādīt.”

Šova sākumā Ieva apņēmās visu darīt ar pilnu atdevi – gan ar pārliecību izpausties pati, gan maksimāli daudz apgūt un iemācīties, lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē. “Esmu pateicīga par visu, ko ieguvu – gan par defilēšanas apmācību, gan prāta atkļūdošanas padomiem, gan sportiskajām nodarbēm un visu citu. Nekad nebūtu domājusi, ka es kā ugunsdzēsējs varu nošļūkt pa stieni! Šovs piespieda tik daudz reižu izkāpt no komforta zonas, cik visā savā līdzšinējā dzīvē nebiju izkāpusi.” 

No paziņām Ieva laiku pa laikam bija dzirdējusi: ja esi liela izmēra cilvēks, nevari nēsāt skaistas drēbes un pucēšanās kļūst sarežģīta. Viņa tam nepiekrita jau pirms šova un pēc tā guvusi vēl lielāku pārliecību, ka konservatīvs apģērbs nav vienīgais apalītēm piemērotais. Mazliet drosmes – un var uzvilkt gan kaut ko košu, gan mazliet apspīlētu. “Man šķiet, ka es arī ar taisnāku muguru tagad staigāju,” viņa priecīgi piebilst. 

Jau septiņos gados Ieva izlēma, ka būs uzņēmēja. Vēlāk arī apguva uzņēmējdarbības vadību Biznesa augstskolā Turība un tagad kopā ar tēti saimnieko ģimenes uzņēmumā (mamma un abas māsas ir atbalsta komandā), kam pieder degvielas uzpildes stacija un veikals, kā arī zemnieku saimniecība ar 700 ha zemes un vairāk nekā 100 lopiem. “Sākumā tētis mani neņēma nopietni – joprojām biju viņa mazā meitiņa. Nu jau esam sastrādājušies.”

Ieva lepojas, ka biznesa attīstībai pati uzrakstījusi un Eiropas fondos iesniegusi septiņus projektus, kuri visi ir atbalstīti un realizēti. “Kad redzi sava darba augļus, ir patīkami strādāt,” viņa atzīst un jau kaļ nākamos plānus.

Papildus uzņēmējdarbībai un darbam zemnieku saimniecībā Ieva ir jaunākā Alojas novada domes deputāte. “Esmu sabiedriski aktīva. Jau agrāk kultūras namā daudz palīdzēju pasākumu organizēšanā – tā ir mana sirdslieta. Droši vien cilvēki mani tur pamanīja. Mans uzskats ir: ja nedarīsi tu, kurš tad? Pašam ir jāaizstāv un jāattīsta savas idejas! Domāju, ir laiks nākt jaunajiem un piedāvāt plašāku redzējumu.”

Tīri brīnums, bet Ieva vēl paspēj darboties arī amatieru teātrī – jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt, viņa saka. No likumsakarīgiem bezspēka brīžiem ārā izceļ, piemēram, ceļošana. “Ja zinu, ka pēc mēneša došos ceļojumā, to mēnesi absolūti nav grūti strādāt,” viņa nosmej. Ieva esot no laiskajiem ceļotājiem, kam patīk vismaz pāris dienas pasauļoties pie baseina ar kokteiļa glāzi rokās. Bet pēc tam jau atkal nemiers dzen uz priekšu.

Šova laikā Ieva dzirdējusi pārmetumus, ka ir klusa un turas nomaļus, neiesaistoties skaļās vārdu apmaiņās. “Ja man bija kas sakāms, pateicu, ja nebija – klusēju. Nemēģināju mākslīgi uzburt nez ko. Esmu pārliecināta, ka, esot godīgai un patiesai, viss sanāk labāk un sasniegt var vairāk. Jāsāk ir ar sevi, un tad tā pozitīvā ķēdīte aizies!”