Jānis Preiss: par burāšanu, sievietēm un saules aizsargkrēmiem
Titulētais burātājs Jānis Preiss ir vairākkārtējs pasaules čempions Formula Windsurfing klasē un Eiropas čempions samērā jaunā burāšanas veidā, ko sauc par Foil. Savu sirdslietu viņš uzskata par hobiju, “jo ar šo sporta veidu naudu nepelna,” taču arī pamest šo nodarbi pagaidām negrasās. Iztaujājam Jāni ne tikai par viņa dzīvesveidu, bet arī par sievietēm un stereotipiem, kas ierasti pavada muskuļotus vīriešus uz vējdēļa.
Uz sarunu Jānis atnāk, ģērbies sportiskā Volcom tēkreklā un džinsos, kas esot viņa ikdienas uniforma. “Tāds, kāds staigāju, tāds arī staigāju. Zīmoliem līdzi nesekoju, ja man kaut kas iepatīkas, tad pērku un neskatos, cik tas maksā. Galvenais, lai apģērbā labi jūtos,” viņš atklāti saka.
Ar burāšanu Preiss nodarbojas kopš astoņu gadu vecuma un tagad savu pieredzi nodod arī jaunajai paaudzei – strādā par treneri un menedžeri bērnu un jaunatnes sporta skolā Rīdzene.
Darba diena vārda vistiešākajā nozīmē paiet uz ūdens, un pārtapšana no sportista par treneri notiekot pamazām. “Sākumā gribējās lēkt ārā no trenera laivas un teikt – paej malā, es parādīšu, kā to dara! Tagad man ir kļuvis interesanti vērot šo procesu no malas.
Tu strādā ar tādu kā tālvadību, centies caur savām smadzenēm, redzi un sajūtām nodot savu pieredzi kādam citam. Rutīnai, pieradumam šeit vietas nav.”
Un kā ar pierasto uzskatu, ka muskuļots burātājs ir daudzu sieviešu iekāres objekts? Jāņaprāt, tā tas gluži neesot. “Šādu priekšstatu kultivē kino. Pats šādu uzmanību neizjūtu, drīzāk dāmas interesējas, kas tā par buru, kuru staipu līdzi,” viņš smaida.
Šobrīd burātāja sirds ir aizņemta, taču viņš neslēpj, ka sievietēs visaugstāk vērtē personību. “Izskats ir svarīgs pirmajās sekundēs. Kad tās beidzas, gribas, lai turpinājumā nav tukšums un viedokļa nesakritība. Lai ir, par ko parunāties.”
Tā kā sportista diena paiet saulē, turklāt uz ūdeņiem, kur tās stari ir divtik kodīgi, interesējamies, vai viņš lieto saules aizsargkrēmus un kādas vispār ir viņa attiecības ar kosmētiku.
Izrādās, ka nekādas. “Aizsargkrēmi man ir, bet par tiem atceros, kad āda jau lobās,” sērfotājs atzīstas. “No saules sargā cepures, kuru man ir ļoti daudz. Arī bez kosmētikas iztieku, nomazgāju muti – un ar to arī beidzas mani ādas kopšanas rituāli...”
Pagaidām Jānis no aktīvā sporta aiziet negrasās. “Nevaru to atmest,” viņš smejas. Šobrīd treneris lielas cerības liekot uz savu deviņgadīgo dēlu Viljamu, kurš varētu būt čempiona dinastijas turpinātājs. “Viņš cītīgi trenējas jau kopš trīs gadu vecuma. Ceru, ka tas nav tikai tāpēc, lai izpatiktu tētim. Es neko neuzspiežu un, ja nepatiks, ļaušu puisim izvēlēties ko citu.”
Jāņa moto ir – visu, ko tu dari, centies izdarīt labāk nekā vakar! “Okei, to es vakar jau sasniedzu... Bet šodien mēģinu labāk! Visa sāls ir attīstība. To stāstu arī jauniešiem."
