Lietuviešu lapsa Papes kāpās: ciemojamies ekstravagantā brīvdienu mājā

Kad Latvijas Arhitektūras Gada balvas galveno atzinību saņēma lietuviešu arhitektu birojs Processoffice par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukciju, vietējie arhitekti jokoja, ka latviešu labākā arhitektūra ir lietuviešu. Kaimiņzemes arhitektu biroja Archispektras projektētā brīvdienu māja Papē vēlreiz apliecina, ka šajā jokā ir prāva daļa patiesības.

Šī brīvdienu māja tika publicēta itāļu žurnālā Domus kā Latvijas mūsdienu arhitektūras piemērs un kā viena no Latvijas pārstāvēm ir pieteikta Eiropas nozīmīgākajam arhitektūras novērtējumam – Mīsa van der Roes balvai. Tā ir arī apliecinājums jaunajiem noteikumiem Latvijas arhitektūras tirgū, kurā kā līdzvērtīgi spēlētāji ienāk ne tikai Eiropas arhitektūras skaļie vārdi, bet arī gan jauni, gan pieredzējuši tuvāko kaimiņu biroji.

Lietuviešu arhitekti stāsta, ka klienti – aizrautīgu kaitotāju ģimene no Latvijas – paši uzmeklējuši viņu biroju. Arhitekti atzīst, ka projektēt ārzemēs, pat tik tuvā kaimiņzemē kā Latvija, vienmēr ir riskantāk un nedrošāk nekā pašu mājās. Taču gan Latvijas oficiālās iestādes, gan amatnieki bijuši atsaucīgi un pieņēmuši pat pavisam neparastus arhitektoniskos risinājumus. Turklāt autoriem bijis būtiski radīt ne tikai ērtu un patīkamu brīvdienu māju tās īpašniekiem, bet arī kulturāli un sociāli vērtīgu pienesumu visiem Papes iedzīvotājiem. Tagad saņemtā profesionāļu atzinība apliecinājusi pašiem, ka viņi nav kļūdījušies.

Laikmetīgā arhitektūra bieži cenšas saplūst ar apkārtējo ainavu. Sakot, ka jaunā ēka Papē vizuāli izšķīst kāpu ainavā, patiesi nebūs pārspīlēts. Archispektras pārstāvji teic, ka, ikvienu projektu uzsākot, starta punkts ir respekts pret tradīcijām un vietas kontekstu, ko arhitektūrā dēvē par genius loci. Lietuviešu iedvesmas avots bija vietējā tradicionālā apbūve, kuras raksturīgie vaibsti brīvdienu mājas veidolā ir kāpināti vispārākajā pakāpē. Arhitekti atzīst, ka viņi nav baidījušies kļūt pat banāli. Brīvdienu māju Papes kāpās var dēvēt arī par vienu no ekstrēmākajiem Latvijā pēdējā desmitgadē tik populārās tā sauktās šķūņu arhitektūras paraugiem.

Niedru segums, kas izmantots jumtam un daļēji arī mājas sienu apdarei, ir tiešākais citāts no Kurzemes būvniecības vēstures. Mūsdienu arhitektūras valodā šis materiāls šķiet neparasta un pat ekstrēma izvēle. Jautāti, vai vietējie jumtu meistari bija ar mieru izmantot tradicionālas metodes tik savādā interpretācijā, projekta autori stāsta, ka amatnieki labprāt pārbaudījuši robežas, cik tālu sniedzas niedru seguma tehnoloģiskās, funkcionālās un arī estētiskās iespējas.

“Māja pašā jūras krastā” ir daudzu sapnis un brīvdienu nama ideāls. Taču, būvējot tiešā atklātas Baltijas jūras tuvumā, ir jāņem vērā, ka te ir diezgan skarbi klimatiskie apstākļi – bargi vēji un nesaudzīgs mitrums. Archispektras arhitekti uzskata, ka daba ir lieta, kas jāizbauda dažādās izpausmēs, arī mājas saimnieki, kaitotāji būdami, ir pieraduši novērtēt skarbu dabas spēku. Tāpēc ēkai nav slēgtu terašu, kur, patveroties aiz stiklotām sienām, neskarti un ērti vērot dabas trakošanu. Ēkas stiklojumus var atvērt, un tad visa māja kļūst par telpu starp drošu patvērumu un apkārtni.

Lai arī ar niedrēm segta, māja ir pavisam mūsdienīga mājvieta, kurā paredzēta gan īpaša automašīnu novietne, gan biljarda istaba.

Brīvdienu mājas izstieptajā apjomā uz vienas ass un vienā līmenī ir savērtas visas nepieciešamās telpas – guļamistabas, vannas istabas, ar virtuvi un ēdamistabu apvienota dzīvojamā zona. Telpu virteni noslēdz biljarda istaba un daļēji segta auto novietne. Arhitekti ir centušies radīt absolūtu stilistisko vienotību starp ēkas ārējo veidolu un tās interjeru. Būves masīvās konstrukcijas telpā atstātas nenosegtas. To skarbo vizuālo iespaidu mazina interjera sienām, grīdām un nosacītajām griestu plaknēm izmantotais koka segums.

Ēkas arhitektūras formas šķietamo vienkāršību interjerā papildina daudzveidīga dienas gaismas režija. Mājā gaisma ienāk gan pa vienas puses plašajiem stiklojumiem, gan pa otrajā garajā sienā izvietoto logu rindu pie pašas grīdas, gan arī kā virsgaisma no jumta korē iebūvētajiem logiem. Tā atstarojas gaišajās sienās un grīdā. Pieticīgajos ziemeļu saules apstākļos mājā lielākoties valda patīkami izkliedēta un maiga gaisma.

Itāļu žurnālā Domus mājas interjers raksturots kā vienlaikus nedaudz skarbs un maigs – tāds, kas rada īsto brīvdienu noskaņojumu. Arhitekti paši ir projektējuši daļu mēbeļu. Dzīvojamās zonas nepārprotams akcents ir īpaši izbūvēts metāla kamīns. To uz grīdas balsta tikai trīs smalkas metāla kājas, bet vertikāli tas izstiepjas līdz skurstenim mājas jumtā. Televizoram, kas parasti ir lielākais kamīna konkurents mājinieku un ciemiņu uzmanības pievēršanā, te vietas nav.

Brīvdienu mājas interjers ir izteikti monohroms. Tā esot arhitektu atbilde nemitīgi mainīgajai ainavai aiz loga. Miers un patvērums vai vismaz atelpas brīdis arī no vizuāli trokšņainās pilsētas pasaules. Plašos logus var aizsegt ar brīvi krītoša auduma aizkariem. Ja gribat, to var uzskatīt arī par nodevu pilsoniskuma un omulības gaisotnei. Taču aizkari ne nieka netraucē laikmetīgās arhitektūras uztveršanai.

Saimnieku guļamistaba atrodas mājas galā, ar atvērtu skatu uz divām pusēm. Ne tikai dzīvojamajā zonā, bet arī guļamistabā ievērots interjera monohromās tonalitātes kods. Te askētisms ir vēl izteiktāks nekā pārējā mājā – nekā lieka, nekā prātu un sirdi satraucoša.

Turklāt krāsu ziņā viendabīgs interjers tikai šķiet vienkāršs risinājums. Patiesībā piemeklēt tik tuvu saskanīgus apdares materiālus, tekstila izstrādājumus un interjera akcentus ir sarežģīts uzdevums.