Ziemassvētku eglīte podā: Kā to saglabāt un iestādīt?

Ziemassvētku eglītes podos nav nekāds jaunums, un svētku laikā tās piedāvā daudzās tirdzniecības vietās. Mēģinājumi šīs eglītes pēc svētkiem iestādīt savā lauku īpašumā vai privātmājas pagalmā gan ne vienmēr vainagojas panākumiem. Tam var būt dažādi iemesli – varbūt tirgotājs to podā ir iedēstījis pēdējā brīdī un pavirši, apcērtot kociņa saknes, bet varbūt mēs paši neesam visu izdarījuši pareizi. Tādēļ ir vērts iepazīties ar dažiem elementāriem noteikumiem, kurus ievērojot eglīti no poda sveiku un veselu pārcelsiet uz plašāku teritoriju.

Eglīte nav istabas augs, ilgi tur neizdzīvos

“Vislabākais risinājums būtu eglīti uzreiz pēc atnešanas mājās iestādīt zemē un tad par to priecāties. Egles dabīgajā augšanas ciklā nav paredzēts to nest istabā, kur ir +20 grādu, tādēļ tas kociņam ir diezgan liels šoks,” skaidro akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) Smiltenes kokaudzētavas vadītāja Baiba Miķe. Droši vien tas tiešām būtu gudrākais risinājums, taču dažādu iemeslu dēļ ne visi to ņems vērā, jo kā tad paliek ar dāvanām zem eglītes un vakarēšanu pie izrotātā kociņa siltā istabā?

Patiesībā silta istaba eglītei ir viskaitīgākais faktors, jo kociņš gluži vienkārši var nokalst. Bet, ja reiz esam egli ienesuši istabā, vajadzētu mitrināt gan augsni podiņā, gan skujas, kā arī kociņu novietot telpas visvēsākajā stūrī – nekādā gadījumā pie kamīna vai apkures radiatora. Varbūt pat eglīti var istabā ienest tikai pašā Ziemassvētku vakarā, bet pirms un pēc tam turēt uz balkona vai terases. “Ļoti svarīgi ir eglīti siltajā telpā turēt iespējami īsāku laiku, lai kociņam neliktos, ka ir sācies pavasaris un pienācis laiks plaukt. Ja eglīte šādā situācijā saplaukst, iznesot to pēc tam ārā, aukstā laikā pumpuri nosalst, un pavasarī tā vairs neuzplauks. Izplatītākā kļūda ir eglīti turēt ilgāku laiku sausā istabā un sausā podiņā, kur tā vienkārši nokalst,” saka Baiba Miķe.

Ziemassvēku nedēļu, ja vien kociņš tiek laistīts un telpa nav pārkurināta, eglītei istabā vajadzētu izturēt, taču, ja ir doma to vēlāk iestādīt pie savas mājas vai laukos, vēlams pievērst uzmanību laikapstākļiem. Ja laiks ir vēss, bet nav liela sala, kociņu var turēt, piemēram, uz terases, lai pavasarī iestādītu. Ja ir -20 grādu, tad labāk eglīti pēc istabas “kūrortā” pavadītās nedēļas pie skarbā Latvijas ziemas klimata pieradināt pakāpeniski un pāris nedēļu turēt mērenākos apstākļos, piemēram, garāžā; tad kociņš aklimatizēsies. Pilsētas apstākļos pēc Ziemassvētkiem eglīti ar visu podiņu var līdz pavasarim turēt uz balkona vai lodžijas.

Kaut gan parasti kokus stāda pavasarī, lai podiņa eglīti iestādītu zemē, nav obligāti jāgaida tik ilgi. Ja vien zeme nav sasalusi un ir mitra, egli pārstādīt var arī uzreiz pēc svētkiem. Ja zeme ir sasalusi un to sedz sniegs, tad podu varam nolikt ārā un apbērt ar sniegu, kūdru vai skujām, lai neizsalst egles sakņu sistēma, un tā atstāt līdz pavasarim, sagaidīt zemes atkušanu un tad iestādīt. “Kokaudzētavās eglītes podos tā arī ziemo, un nekas slikts tām nenotiek. Tikai pavasarī jāatceras, ka vajag laistīt. Kad zeme ir atkususi, varam eglīti ņemt no poda ārā un iestādīt. Stādot kociņu, vēlams zemi bagātināt ar kūdru vai kādām barības vielām. Minerālmēslus pirmajā gadā stādāmbedrē bērt nevajadzētu, vēlāk sezonas laikā var no augsnes virskārtas veikt papildmēslošanu.”

Tirgū egles dažādas – gan milzīgas, gan mazas

Kad pirms Ziemassvētkiem ejam pirkt eglīti, pārdošanas laukumos varam redzēt dažādu izmēru kociņus, kuriem var atšķirties skuju nokrāsa. Dārgākajām cirstajām eglītēm skujas ilgi nenobirst, bet vienkāršākās piebārsta pilnu istabu. “Šīs atšķirības skaidrojamas ar koku sugu. Parastajai eglei, arī Serbijas eglei un asajai eglei skujas tiešām birst, savukārt no ārzemēm, piemēram, Dānijas, ievestie kociņi ir baltegles, kurām skujas piekalst pie stumbra un nebirst pat tad, ja koks ir nokaltis. Arī LVM audzē baltegles, taču piedāvā tās podos, nevis nocirstas. Ziemassvētkiem podiņos tiek piedāvātas vairāku šķirņu dekoratīvās egles: Serbijas egles, Kanādas egles un asās egles. Parastās egles tiek audzētas tikai mežu stādīšanai,” skaidro Miķe.

Ja ir doma eglīti pēc svētkiem stādīt savā pagalmā, jau pirms pirkšanas vēlams noskaidrot, cik tad liels šis koks nākotnē izaugs. Tas ļaus izvairīties no regulāras zaru apcirpšanas, lai blakus mājai neizaugtu milzenis, kas aizsedz skatu uz sauli. Ir dekoratīvās egļu šķirnes, kas veidotas tā, lai to garums nepārsniegtu trīs metrus. Savā ziņā tā ir teju vai ideāla Ziemassvētku egle, kas būs ļoti piemērota privātmāju pagalmiem, jo var stādīt tuvu mājām. Tādēļ, izvēloties eglīti, vajadzētu vispirms saprast, ko īsti gatavojies pirkt.

Viens no labākajiem variantiem, kur iegādāties eglītes, ir “Latvijas valsts mežu” kokaudzētavas. “LVM piedāvā dažādu šķirņu egles podos – sākot no maziem izmēriem, ko var novietot uz galda, un beidzot ar divarpus un trīs metrus garām eglēm, ko var novietot vai nu ēkas vestibilā, vai arī uzreiz likt privātmājas pagalmā. Eglītes var iegādāties visās kokaudzētavās, kas tirgo dekoratīvos stādus: Kalsnavas, Jelgavas, Smiltenes, Valmieras un Strenču kokaudzētavās. Rīgā tās pieejamas LVM vēstniecībā Vaiņodes ielā 1, kur savestas skaistākās eglītes no visām Latvijas kokaudzētavām. Patlaban podu eglēm ir ļoti pievilcīgas akcijas cenas.” LVM eglītēm ir garantēta kvalitāte, jo kokaudzētavās eglītes podos tiek sastādītas laikus un tām izveidojas sakņu kamols, kas nodrošina kociņa tālāku augšanu.

Un vēl viens atgādinājums – ja negribi pirkt eglīti podā, ikvienai Latvijas ģimenei ir iespēja uz svētkiem LVM apsaimniekotajos mežos nocirst vienu eglīti augstumā līdz trim metriem. Tas jādara grāvju un mežu ceļu malās, kvartālstigās, zem elektrolīnijām un pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem. Ielāgo, ka egļu jaunaudzēs un aizsargājamās teritorijās, kā arī privātajos mežos bez īpašnieka atļaujas eglīti cirst nedrīkst!

Reklāmas raksts sadarbībā ar Latvijas valsts meži.