Vai ziemā vispār drīkst stādīt kokus: cik tas ir prātīgi?
Novembrī daudzus pārsteidza rosība netālu no Rīgas autoostas – Ģenerāļa Radziņa krastmalā stādīja kokus. Arī citviet galvaspilsētā šoruden iestādīti koki, bet ne viens vien apšauba, vai tie sagaidīs nākamo gadu.
“Diemžēl ir izplatīti aizspriedumi, ka koki jāstāda pavasarī vai septembrī. Ja kokus stāda novembrī, kad augsnes virskārta jau ir sasalusi, tas ir pilnīgi normāli,” “Kas Jauns Avīzei” saka pieredzējušais arborists Juris Zauers.
Ko nozīmē skolot kokus
Zauers skaidro, ka mūsdienās izmanto modernākas koku stādīšanas tehnoloģijas. Piemēram, pilsētā stāda īpaši sagatavotus koku dižstādus, tie ir kokaudzētavās īpaši audzēti apmēram 20 gadu un vismaz trīs reizes skoloti – veidots vainags un ik pēc pieciem gadiem arī sakņu sistēma.
Ja šis pats koks augtu brīvā dabā, saknes stieptos tālu plašumā un dziļumā. Pārstādot jau tik ilgi savā vaļā netraucēti augušu koku, nāktos to no zemes izcelt ar ļoti lielu sakņu kamolu, un visdrīzāk sakņu sistēma un jo īpaši maigās, ūdeni uzsūcošās bārkšsaknītes tiktu traumētas. Arī zaru vainags būtu pakļauts lielākam traumēšanas riskam, tas viss nelabvēlīgi ietekmētu koku.
Ielu apstādījumos stādāmi koki gan ar kompaktāk veidotu sakņu sistēmu, gad ar jau laikus paceltiem vainagiem. Tas nozīmē, ka apmēram divu metru augstumā stumbrs ir pilnībā atzarots un rētas pilnībā vai daļēji aizaugušas. Pilsētās stādāmi koki, kuri kokaudzētavās skoloti vismaz trīs reizes, kas norādīts arī koka pasē.
Dižstādu stādīšanai neizmanto kailsakņu stādus, bet pārsvarā sakņu kamolstādus, kur īpaši veidotā, kompaktā sakņu kamolā saknes, arī bārkšsaknes, nav atdalītas no augsnes, kurā augušas.
Saudzīgas tehnoloģijas
Sakņu kamolu apņem mālaina un mitra augsne, tas ietīts džutas audumā, ko apņem īpašs drāšu siets – abi materiāli pēc koka iestādīšanas ar laiku sadalās.
Dižstādus piegādā no kokaudzētavām Vācijas ziemeļos, tā, lai klimatiskie apstākļi koku skolā un Rīgā būtu pēc iespējas līdzīgi. Dižstādu pārvadāšanu un pārstādīšanu plāno savlaicīgi. Tomēr šajā plānā korekcijas ievieš arī laikapstākļi. Piemēram, rudenī pārstādāmos kokus transportēšanai sagatavo, kad tiem iestājies miera periods un tie nometuši lapas.
Pirms dižstādu izrok, to kārtīgi salaista un sabaro ar mēslojumu. Arī džutas audumu mitrina, lai sakņu kamols ne mazākajā mērā neizkalstu transportējot.
Svarīga ir ne tikai koka iestādīšana un kopšana, bet arī pareiza un saudzīga pārvadāšana, sākot ar to, ka ir īpaša veida kravas mašīnas dižstādu transportam. Lai netraumētu stādus, izmanto gan siena ķīpas, gan džutas auduma tinumus ap koka stumbru, lai, ceļot ar celtni ārā no mašīnas, stumbrs ne mazākajā mērā neciestu.
Savu prasmi prasa arī stādu novietošana automašīnā, lai tie braucot neviļātos un cits citu nesavainotu. Zarus ietin agroplēvei līdzīgā materiālā.
Galvenais ir spēt rakt
Šis rudens gan Latvijā, gan Vācijā bija krietni siltāks nekā parasti, tāpēc arī dižstādi ziemas miegā iegāja vēlāk un uz Rīgu ceļoja vēlāk nekā plānots.
“Ne sasalusī zemes virskārta, ne pat uzsnigušais sniegs nav šķērslis veiksmīgai dižstādu pārstādīšanai. Iespējams pat veiksmīgi pārstādīt koku, ja augsne bargā salā ir sasalusi dziļi, tomēr tad tas prasa savas zināšanas un process ir krietni piņķerīgāks. Es šā gada februārī Francijā piedalījos lielo koku stādīšanā (no pārstādīšanas tas diez ko neatšķiras), koka svars bija 3,1 tonna. Gaisa temperatūra svārstījās no nulles līdz mīnus diviem grādiem, taču viss izdevās veiksmīgi,” stāsta Zauers.
Galvenais ir, lai varētu izrakt dižstādam piemērotu bedri un to piebērt ar grunti vai augsnes substrātu, kas ir birstošs un ko var pieblietēt. Svarīgi arī iestādīto koku aplaistīt.
Jāpieskata vismaz desmit gadus
Pie dižstādiem vēl vismaz divus gadus var redzēt divas plastmasas caurulītes – viena gaisam un otra laistīšanas ūdenim. Vismaz divus gadus stādītāji pastiprināti rūpējas par koku – laista, mēslo, apgādā saknes ar gaisu, apkopei jābūt iekļautai tāmē.
Pirms vairākiem gadiem “Rīgas meži” Krasta ielā iestādīja krūmus, bet to kopšanai pirmajos gados nauda netika atvēlēta. Rīgas domnieku strīdiņi ievilkās, pavasaris iestājās agrāk, tāpēc ne visi augi izdzīvoja.
Tagad solīts dižstādus īpaši pieskatīt vismaz desmit gadus. Ja attīstības temps ir lēnāks nekā vajadzētu būt, speciālisti meklē cēloņus un rīkojas, lai kokiem palīdzētu. Pēdējos gados kokus papildus piebaro ar sijātu kompostu, bioloģiski aktīvajām vielām, lēnas iedarbības mēslojumu.
Pētīs sāls ietekmi
Vai ielu kaisīšana ziemā ar sāli nekaitēs nesen iestādītajiem kokiem? “Veselīgiem un stipriem kokiem sāls gandrīz nekaitē. Vārgākiem var parādīties lapu bojājumi. Iestādītos dižstādus no sāls sargā arī mulča – virs augsnes ir kokosa šķiedru gredzens, bet pa virsu vai nu šķelda, vai noteikta izmēra akmens šķembas,” skaidro Zauers.
Lai pētītu sāls ietekmi ielu stādījumos, eksperimentālā kārtā 11 pēdējos divos gados iestādītajiem kokiem veidos aizsargbarjeras ap balsta mietiem, aptinot materiālu, kas pasargātu stumbru un sakņu kamolu no auto radītajām šļakatām. Tas būs trīs ozoliem Krasta ielā un astoņām liepām Brīvības gatvē. Pavasarī speciālisti veiks analīzes un vērtēs izmaiņas.
Uzziņa
Rīgas ielu apstādījumos un parkos šogad kopumā iestādīts vairāk nekā 1400 koku un vairāk nekā 10 000 krūmu, gan centrā, gan Āgenskalnā, Iļģuciemā, Imantā, Vecmīlgrāvī, Dzirciemā, Mežaparkā, Bolderājā un Vecāķos. No Vācijas piegādātos dižstādus – priedes, liepas, ošus, ievas, ceriņus, lapegles, pīlādžus, ozolus, kļavas, papeles, ginkus un dekoratīvās ābeles – stāda uzņēmums “Labie koki”.
Pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži” vasaras beigās Ķengaraga promenādē iestādīja 150 dziesmu un deju svētkiem veltītos baltos vītolus, parkos – 41 koku. Uzvaras parkā iestādīti 202 koki, izbūvējot “Rail Baltica” infrastruktūru, Ģenerāļa Radziņa krastmalā 101 koks, pie Austrumu maģistrāles 519 koki. Nākamgad plānots īpaši pievērst uzmanību centram, saņemti ierosinājumi par stādīšanu arī no Sarkandaugavas, Imantas, Bolderājas, Daugavgrīvas un Kundziņsalas.
