Kāpēc ir veselīgi ķemmēt suņus un kaķus?
Daudzi uzskata, ka kaķus ķemmēt nevajag, īpaši īsspalvainos, argumentējot, ka savvaļā dzīvojošos kaķu dzimtas pārstāvjus neviens neķemmē, turklāt kaķi paši ar mēli sevi varot saķemmēt. Patiesībā mājas kaķi ir jāķemmē, un īpaši tas attiecas uz garspalvainiem dzīvniekiem.
Arī visu šķirņu suņiem nepieciešama ķemmēšana, lai neveidotos "bruņas" no atmirušās pavilnas, kas traucē ādai elpot un rada nepatīkamu smaku. Turklāt, kad gaiss brīvi cirkulē starp suņa spalvām, dzīvniekam ir arī vieglāk paciest karstumu un fizisku slodzi.
Ķemmēšana ir ne tikai rūpes par spalvas tīrību, bet arī masāža, kas stimulē un uzlabo limfātiskās sistēmas darbību.
Ķemmē ar mīlestību
Mājdzīvnieka kažoks jāķemmē regulāri, optimāli – divas reizes nedēļā, bet kažoka maiņas periodā vēl biežāk. Garspalvainu kaķu un suņu saimniekiem ķemme rokās jāpaņem biežāk nekā īsspalvainu mājdzīvnieku īpašniekiem – vislabāk katru dienu.
Pie ķemmēšanas dzīvnieku radini no mazotnes, tad viņš nebaidīsies un neprotestēs. Katra dzīvnieka reakcija, īpaši, ķemmējot pirmo reizi, ir atšķirīga, tomēr nedrīkst to darīt vardarbīgi un ar spēku. Sākumā ķemmē pa spalvai, pēc tam – pret spalvu. Nereti iesaka ķemmēt tikai pret spalvu, taču, ja vispirms izķemmē kažoku pa spalvai, tas mazāk uztrauc dzīvnieku un ir viņam patīkamāk. Kad sāc ķemmēt pret spalvu, dari to virzienā no astes uz galvu, lai labāk savāktu vilnu. To, ko grūti izķemmēt, vienkārši izgriez. Iespējams, kādu laiku nebūs estētiski, toties neradīs dzīvniekam sāpes.
Pēc ķemmēšanas pieglaud mīluļa spalvu ar nedaudz mitru roku. Pēc katras glaudīšanas noņem izkritušās spalvas, lai dzīvnieks tās nenolaizītu, kad sāks sevi apkopt pēc ķemmēšanas.
Kādu ķemmi izvēlēties?
Cilvēku matu suka šim nolūkam nederēs, labāk zooveikalā nopirkt speciālo kaķu vai suņu ķemmi. Speciālisti iesaka iegādāties uzreiz divas – vienu sagatavojošai un otru dziļākai ķemmēšanai. Ķemmi izvēlies atkarībā no mīluļa spalvu garuma un biezuma. Populārākās ir piecu veidu ķemmes.
1. Masāžas cimds ar gumijas sariem. Dzīvnieku apsēdini klēpī vai uz citas virsmas, uzvelc cimdu un sāc glaudīt jeb ķemmēt. Tā vienlaikus ir gan ķemmēšana, gan viegla masāža. Īsai spalvai cimds ir īpaši piemērots, taču garai nav tik efektīvs – pavilnu ar tādu cimdiņu neizķemmēsi.
2. Suka. Visdārgākās ir ar dabīgiem sariem, savukārt lētās plastmasas sukas mēdz elektrizēt dzīvnieka spalvas. Zooveikalos pieejamas sukas gan īsspalvainiem, gan garspalvainiem mīluļiem; tās atšķiras ar sariņu biezumu. Nopērkamas arī kombinētas sukas, kurām vienā pusē ir metāla sari, otrā dabīgie vai plastmasas.
3. Ķemme. Tā atgādina cilvēku ķemmi, taču ar garākiem un izturīgākiem zariem. Ķemmes ir plastmasas, metāla vai koka un atšķiras ar zaru garumu un attālumu starp tiem. Ļoti garas, pūkainas un savēlušās spalvas ar ķemmi ir sarežģīti izķemmēt, un dzīvniekam tāda ķemmēšana sagādās sāpes.
4. Pūku ķemme. Suka ar biezi izvietotiem, parasti metāliskiem zobiņiem, kas atgādina ķemmi. Ar tādu vecmāmiņas ķemmēja vilnu, lai padarītu to pūkainu. Pievērs uzmanība pūku ķemmes zobiņu galiem – tie nedrīkst būt asi, citādi saskrāpēs dzīvnieka ādu. Pūku ķemmi izmanto pēc tam, kad mīluļa vilna pamatā jau izsukāta. Tā palīdz tikt vaļā no sīkām un īsām spalvām, tāpēc ķemmēt tikai ar šādu ķemmi nav ieteicams. Komplektā nāksies iegādāties cimdu, ķemmi ar retiem zariem vai suku.
5. Furminators. Profesionāļu un dzīvnieku frizieru izgudrojums, kas pakāpeniski iedzīvojies arī mājdzīvnieku īpašnieku arsenālā. Furminators izskatās kā neliels rokas grābeklītis ar tuvu novietotiem tieviem metāla zobiņiem un gumijas rokturi. Uzskata, ka furminators labi tiek galā ar pavilnu, negriež, bet izķemmē kažoku, tādējādi mazinot spalvas mešanu. Furminators neder visām šķirnēm, piemēram, kaķiem bez pavilnas. Ar to neiesaka ķemmēt reksus, orientāļus un Singapūras šķirnes kaķus.
Ņem vērā!
Nedrīkst ķemmēt dzīvnieku, ja uz ķermeņa ir brūces, ādas bojājumi vai tas nepanes ķemmēšanu. Ja mīlulis pārlieku nervozē, radini viņu pie ķemmēšanas pakāpeniski.
