Kā no augļiem un dārzeņiem dabūt nost visas pesticīdu atliekas? Plus priekšmets, kuram jābūt katrā mājsaimniecībā!
Kādi ir riski, ja organismā nokļūst pesticīdu atliekas? Vai tiešām augļi ir jāmazgā ar speciālu mazgāšanas līdzekli, lai tie būtu tīri? Vai visu veidu produktus var mazgāt vienādi?
Dati vēsta, ka augļus un dārzeņus katru dienu ēd aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju – tikai 35,3% iedzīvotāju ikdienas ēdienkartē iekļauj augļus un 39,4% iedzīvotāju – dārzeņus. Salīdzinājumam: Eiropas Savienībā kopumā šis rādītājs vidēji sasniedz 64%.
“Jebkāds pamudinājums likt galdā vasaras un rudens veltes, salātus un zaļumus ir atbalstāms. Tāpat rūpīgi izskatāmi jebkādi iebildumi vai dažkārt arī aizspriedumi, kāpēc kāda produktu grupa netiek patērēta iespējamo kaitējumu dēļ, piemēram, aizbildinoties: tie taču ir apstrādāti ar visādām ķīmijām!” teic “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone.
“Laikam kaut ko sliktu apēdu!”
“Gremošanas traucējumi ir viena no biežākajām problēmām, ar kurām apmeklētāji vēršas aptiekā,” stāsta farmaceite. “Vasara un, jo īpaši, rudens nav izņēmums, un tieši šajā laikā pacienti biežāk vēdersāpes vai diareju saista ar dārzeņu vai augļu lietojumu, dažkārt arī izsakot aizdomas, ka ar tiem visticamāk kaut kas nebija lāgā.”
Lai gan parasti pie vainas ir tikai pārmērības dārza ballītē, farmaceites ieskatā saruna un skaidrojumi par drošu pārtikas lietojumu ir svarīga, tādēļ iedziļināšanās nekaitēs.
“Papildus tam, ka no svaigiem augļiem un dārzeņiem noskalojam augsnes paliekas, daudzi no mums ir sākuši apsvērt, kā maksimāli atbrīvoties no iespējamām baktērijām, kas varētu būt cēlonis vēdera problēmām, un pesticīdu atliekām. Ne velti populārā vietne TikTok ir pārpilna ar padomiem mazgāt augļus un dārzeņus pārtikas sodā, etiķī un speciālos mazgāšanas līdzekļos. Taču vai tas tiešām ir vajadzīgs?” retoriski jautā farmaceite, uzsverot, ka vislabākās norādes gūstamas pētnieku atziņās un, protams, pielietojot pamata zināšanas ķīmijā.
Kas tie tādi – pesticīdi?
Patiešām, pesticīdi (ķīmiskas vielas ar dzīvajai dabai kaitīgām īpašībām) nereti tiek saistīti ar veselības traucējumiem, taču tiešu cēloņsakarību dažādu faktoru dēļ ir grūti pierādīt. “Ir daudz dažādu pesticīdu veidu, un šo ķīmisko vielu nonākšana organismā un ietekme uz to var atšķirties. Dažu pesticīdu sastāvdaļas un ķīmiskie savienojumi var izraisīt neiroloģiskus bojājumus, savukārt citi ir saistīti ar hroniskiem veselības stāvokļiem, piemēram, vēzi.
Pētījumos fiksēta arī ietekme uz reproduktīvo sistēmu vai bērna attīstību, ko saista ar endokrīnās sistēmas traucējumiem. Lai gan pārtikas drošības normas pieprasa, lai pesticīdu atliekvielas dārzeņos un augļos būtu niecīgās koncentrācijās, kas ir drošas ēdāju veselībai, tomēr nereti mūsu zināšanas ir nepilnīgas, līdz ar to precīza deva un iedarbības laiks, kas nepieciešams, lai izraisītu nozīmīgu kaitējumu, daudzos gadījumos nemaz nav zināms vai nosakāms. Tās visas, protams, nav labas ziņas, kas daudziem rada bažas, mudinot izvairīties no papildus saskares ar pesticīdiem.
Astoņi ieteikumi, kā pareizi sagatavot ēšanai augļus, ogas, dārzeņus:
“Ja vēlaties gan ēst veselīgi, gan samazināt nevēlamu vielu nonākšanu organismā, jūs patiesi neesat viens!” atzīst farmaceite. Pārcilājot šobrīd zināmo un liekot lietā specializētās zināšanas farmācijā un ķīmijā, Juta Namsone sniedz padomus, kā augļus un dārzeņus lietot uzturā droši, bez pesticīdu atliekām uz to virsmas:
