Rīgas nomalē advokāts nofilmē melno stārķi
Negaidīts dabas vērojums gadījies zvērinātajam advokātam Normundam Šlitkem – viņš redzējis un arī nofilmējis melno stārķi Pārdaugavā – Bieriņos, Kursīšu ielas galā pie Mārupītes.
Šie putni ir visai piesardzīgi un vairās no cilvēku klātbūtnes, tomēr pēdējos gados ir redzēti barojamies pat tuvu ielai, kā šajā gadījumā. Piemēram, 2016. gadā melnais stārķis pastaigājās pa Abula upīti Smiltenē.
Šajā video var redzēt, ka ar gandra jeb melnā stārķa vizīti ir visai neapmierināta vārna. Tikmēr Šlitke filmējis ar “iPhone” no liela attāluma, lai reto putnu lieki netraucētu. Iespējams, šis stārķis ir no ligzdas, kas atrodas pie Cenu tīreļa.
Melnie stārķi ligzdo dziļos un vecos mežos, kur vēl atrodami veci un lieli koki šo putnu lielo ligzdu noturēšanai. Tos apdraud mežu izciršana un vides piesārņojums. Latvijā ligzdo 500 līdz 700 melno stārķu pāru, bet to skaits kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma samazinājies apmēram par trešo daļu.
Ir izteikta versija, ka melno stārķu mirstībā, iespējams, vainojami Latvijā no padomju laikiem mežos un nomaļās vietās norakti kādreiz lauksaimniecības kaitēkļu indēšanā izmantotā DDT jeb dihlordifeniltrihloretāna krājumi. To secinājuši putnu pētnieki, analizējot bojā gājušo mazuļu aknās atrasto piesārņojumu.
Ornitologs, melno stārķu pētnieks Māris Strazds vieš lielāku skaidrību: “Piesardzīgi nenozīmē stulbi un, ja šie putni nespētu eksistēt “tuvu cilvēkiem”, viņi jau sen būtu izmiruši.”
Turklāt 99,99% no pieaugušajiem melnajiem stārķiem divreiz gadā šķērso Stambulu, vienā vai otrā virzienā parasti kādu nakti pavadot pilsētas parkā. “Salīdzinot ar Stambulu, Rīga (citēju anekdoti) “tāds siuda mists” vien ir,” ar smaidu komentē Strazds. “Ja ēdamo skaistās vietās dabūt nevar, tad tas jāmeklē tur, kur tas ir, kaut arī vieta ir mazliet šaubīga. Rīgā nav lauksaimniecības, ar visu, kas no tā izriet, vai ne?”
