Lieldienu trusis - kā mīļo svētku simbolu nepārvērst nelaimes čupiņā
Grūti iedomāties Lieldienas bez tādām ierastām tradīcijām kā olu krāsošanas un tā simbola — Lieldienu truša. Diemžēl nebūt ne visi apzinās, ka šajos gaišajos svētkos tieši trusis mēdz būt vislielākais cietējs.
Lieldienu laikā zooveikalos un audzētavās strauji palielinās interese par trusīšiem. Kā nu ne, daudzi vēlētos mājās mazu pūkainu mīļumiņu, kuru ucināt — jo īpaši tad, ja ģimenē ir bērni, kuri jau sen vēlējušies šādu dzīvnieciņu. Neba velti trusis ir kļuvis par trešo populārāko mājas mīluli pēc suņa un kaķa.
Diemžēl pēc svētkiem tieši truši visbiežāk nokļūst patversmē vai, vēl ļaunāk, vienkārši izmesti uz ielas drošai nāvei. Bēdīgā statistika liecina, ka tūkstošiem mazu trusīšu, kas nopirkti kā Lieldienu dāvana, tā arī nesagaida savu pirmo dzimšanas dienu, jo potenciāli saimnieki nav painteresējušies, ko praksē nozīmē būt trušu saimniekiem, un ātri zaudē par viņiem interesi.
Ļaudis neaptver, ka trusis nav mīļmantiņa, ko var mierīgi turēt būrī, bet dzīva radība ar savām emocijām un vajadzībām, kas prasa rūpes daudzu gadu garumā.
Pirms truša iegādes ir jāņem vērā vairākas būtiskas lietas.
Truši nedzīvos Lieldienu groziņā. Trusīšu pircēji mēdz domāt, ka viņi tā arī paliks maziņi. Patiesībā truši aug ātri, un viņiem ir vajadzīga atbilstoša dzīves telpa. Trušus nav vēlams turēt ārā, kur viņus var apdraudēt plēsoņas, un kur viņi var ciest no kukaiņiem un sliktiem laikapstākļiem. Turklāt truši ir inteliģenti dzīvnieki, viņiem vajag komunikāciju ar cilvēku: tie, kas visu laiku spiesti pavadīt būrī, ir ļoti nelaimīgi un parasti arī neveseli. Trušiem nepieciešamas fiziskas aktivitātes ārā no būra vismaz 30 stundas nedēļā atbilstoši ierīkotā vietā.
Pareiza ēdienkarte ir ārkārtīgi svarīga: pats galvenais, siens, kuram ir jābūt vienmēr pieejamam. Trušu ēdienkartē ietilpst arī dārzeņi un zaļumi, piemēram, burkānu lapas, redīsu lapas, spināti, romiešu salāti, zemeņu, aveņu, kazeņu lapas, dodama arī sausā barība, kā arī nelielos daudzumos dodamie kārumi, piemēram, āboli, banāni, burkāni, pienenes. Nekādā gadījumā nedrīkst pārbarot. Un, protams, vienmēr ir jābūt pieejamam dzeramajam ūdenim, kas regulāri jāmaina.
Truši nav lēts prieks — viņi obligāti jāsterilizē, regulāri jāpotē, jāapgriež nagi. Viņu būris, aprīkojums, veterināra pakalpojumi, pārtika un citas nepieciešamās lietas var izmaksāt lielas summas.
Truši nav piemēroti maziem bērniem, kaut gan visbiežāk trusis tiek nopirkts tieši bērnam. Trusis ir jāapmāca un ar viņu jākomunicē, ko mazi bērni vēl neprot, turklāt bērns gribēs zvērēnu apskaut, nēsāt līdzi, ar to spēlēties, bet truši ir fiziski ļoti vārīgi un bailīgi. Paaugušies truši nedodas rokās, spārdās un var ievainot bērnu vai paši gūt traumas, bet nomešanas gadījumā par nāvējošas. Turklāt bērnu intereses mainās, un rūpēšanās par mīluli, visticamāk, paliks vecāku ziņā.
Ja trusis būs mīlēts un pareizi kopts, viņš daudzus gadus dāvās prieku, taču lēmums par jaunu ģimenes locekli ir jāpieņem maksimāli atbildīgi. Internetā ir pietiekami daudz kompetentas informācijas avotu par trušu kopšanu un aprūpi, izmantojiet tos!
“Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām,” teikts Antuāna de Sent-Ekziperī grāmatā “Mazais princis”. Svēta patiesība, ko apzināties palīdz arī sociālās kampaņas, kuru mērķis ir izglītot sabiedrību, tādējādi gan samazinot patversmēs pamesto mājas mīluļu daudzumu. Piemēram, ASV Ohaio štatā uzsāktā kampaņa "Make Mine Chocolate" ("Man — no šokolādes") aicina kā alternatīvu izvēlēties šokolādes trusi. "Truši nav lēti uzturami mīluļi," brīdina Mājas trušu biedrības prezidente Margo DeMelo. "Viņi prasa vismaz tikpat daudz darba kā kaķis vai suns, bieži vien pat vairāk. Šokolādes truši ir lieliska alternatīva, kuru bērni var baudīt 10 minūtes, un viņiem nevajadzēs par to rūpēties turpmākos 10 gadus."
