Kā rīkoties, ja ir aizdomas par augsnes piesārņošanu?
Latvijā dažādās vietās notiek visai daudzu un dažādu bīstamo atkritumu uzglabāšana un pārstrāde, un nereti tas notiek arī apdzīvotās vietās. Lai šādu uzglabāšanas vietu ierīkotu, jāsaņem atbildīgo iestāžu atļaujas un tā attiecīgi jāaprīko.
Diemžēl gadījumi, kad piesārņojums tomēr nonāk augsnē, nav nekāds retums. Kā tad rīkoties, ja ir aizdomas par augsnes iespējamu piesārņošanu?
Jāsadzīvo ar bīstamiem atkritumiem
“Likuma un Taisnības” lasītāja Māra raksta: “Vai man ir tiesības pieprasīt savas privātās zemes augsnes ekspertīzi, lai noskaidrotu, kā desmit gadus apmēram 300 metrus no manas privātmājas (citām mājām pat tuvāk) esošs bīstamu atkritumu uzglabāšanas un pārstrādes laukums bez jebkādiem aizsardzības pasākumiem – asfaltēta ceļa un betona vai asfalta zem šī laukuma – varētu būt ietekmējis manu privāto zemi?
Turklāt pa ielu visu laiku uz pilsētas celtniecības objektiem cauru dienu kursē lieltonnīgas birstošo kravu automašīnas, jo nav noteikts apvedceļš caur privātmāju apbūvi. Iela nav labiekārtota – grants un bez notekām, rezultātā sausajā laikā tur putekļu mākoņi, bet slapjajā – notekūdeņi ar iespējamu piesārņojumu. Tikmēr apkārtnē asfaltētu ielu netrūkst.
Valsts vides dienests (VVD) visus deviņus gadus uzskatīja, ka nekādu pārkāpumu nav bijis, un tikai tagad darbošanās ar bīstamajiem atkritumiem ir pārtraukta, jo uzņēmums tomēr nevarot nodrošināt vajadzīgās prasības. Mans lūgums veikt ekspertīzi ir ticis noraidīts, paskaidrojot, ka tas man jāveic pašai par saviem līdzekļiem.”
Vai var ēst dārzeņus no sava dārza?
“Es tomēr uzskatu, ka tas būtu jādara tiem, kas visus šos gadus šo laukumu ekspluatēja,” turpina Māra. “Otrā pusē mājai savulaik ir bijusi pilsētas atkritumu izgāztuve, un nav zināms, vai pirms aizbēršanas 80. gados tā tika arī attīrīta. Ir arī vairāki citi vidi piesārņojoši objekti – degvielas uzpildes stacija un naftas produktu uzglabāšanas vieta. Aizdomājoties par ekoloģiju, bērnu un mazbērnu veselību, tagad neesmu droša, vai varam lietot uzturā pašu audzētos dārzeņus. Gribētu uzzināt, vai varu lūgt palīdzību kādā valsts uzraugošajā vai tiesībsargājošajā iestādē.”
Paši konstatējam, paši veicam analīzes
Ļoti iespējams, ka ar līdzīgu problēmu saskaras ne viens vien iedzīvotājs, taču jākonstatē, ka cerēt uz iespējamā piesārņojuma bezmaksas noteikšanu var tikai atsevišķos gadījumos.
VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska “Likumu un Taisnību” informē: “Zemes īpašniekam ir tiesības pieprasīt bezmaksas augsnes analīzes saistībā ar piesārņojumu, kas radies no uzņēmuma, kuram izsniegta atļauja piesārņojošās darbības veikšanai, tikai gadījumos, kad piesārņojumu šādā īpašumā ir konstatējis VVD vides inspektors.”
Augsnes paraugus analīzēm šādā gadījumā arī ņems VVD inspektori vai uzņēmuma, kas šo piesārņojumu radījis, piesaistīts sertificēts eksperts. Ja īpašnieks, balstoties uz paša iniciatīvu, vēlas noskaidrot, vai tā zemes īpašumā ir augsnes piesārņojums, šādu informāciju iespējams iegūt, par paša līdzekļiem vēršoties akreditētā laboratorijā.
Jau pēc tam īpašniekam, kurš saviem spēkiem konstatējis piesārņojumu, kas radies viņa īpašumā citas personas darbības rezultātā, par to jāziņo VVD. Informāciju var sniegt, izmantojot dažādus kanālus – “Vides SOS” lietotni, zvanot uz vides pārkāpumu un avāriju operatīvo diennakts tālruni 26338800, rakstot iesniegumu VVD uz e-pastu pasts@vvd.gov.lv vai pa pastu. VVD, izvērtējot situāciju, var uzdot par pienākumu piesārņotājam veikt augsnes analīzes.
Publiski pieejami dati
Viens no veidiem, kā var pārliecināties, vai uzņēmums, kuram blakus atrodas privātais zemes īpašums, ievēro tam saistošās vides aizsardzības prasības, un kliedēt bažas par iespējamu piesārņojumu, ir iepazīties ar publiski pieejamiem datiem VVD reģistru vietnē.
Brīdī, kad uzņēmums saņem VVD atļauju piesārņojošās darbības veikšanai, tam jāievēro noteiktās vides aizsardzības prasības, tajā skaitā arī lai nepieļautu augsnes piesārņojumu.
Ar izsniegtajām atļaujām un tajās iekļautajām prasībām var iepazīties VVD publisko datu reģistrā registri.vvd.gov.lv/, sadaļā “Izsniegtās atļaujas un licences”. VVD veic izvirzīto prasību kontroli, par ko tiek sagatavots attiecīgs ziņojums. Ziņojumi publiski pieejami VVD datu reģistrā, sadaļā “Vides aizsardzības kontrole”.
Tiesības uz tīru vidi
“Sabiedrības, ar to saprotot arī privātpersonas, tiesības uz tīru vidi aizstāv Vides aizsardzības likums. Likumā ir noteikti vairāki vides aizsardzības principi, pirmais no tiem ir princips “piesārņotājs maksā”. Persona (fiziska vai juridiska) sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu (Vides aizsardzības likums, 3. pants, pirmā daļa, 1. punkts).
Vides aizsardzības likums arī nosaka, ka ikvienai privātpersonai, kā arī personu apvienībām, organizācijām un grupām ir tiesības prasīt, lai valsts iestādes un pašvaldības izbeidz tādu darbību vai bezdarbību, kas pasliktina vides kvalitāti, kaitē cilvēku veselībai vai apdraud viņu dzīvību, likumiskās intereses vai īpašumu (Vides aizsardzības likums, 6. pants, 1. punkts).
“Maksas augsnes analīzes iespējams veikt, vēršoties attiecīgas specializācijas laboratorijās. Kas ir ļoti būtiski – laboratorijā iesniedzot augsnes paraugu, nepieciešams norādīt, kādas tieši piesārņojošas vielas esamību augsnē nepieciešams pārbaudīt un testēt. Lai to noskaidrotu, pirms šādu analīžu iesniegšanas laboratorijā iedzīvotājs var vērsties pēc konsultācijas Valsts vides dienestā,” saka Jalinska.
Augsnes analīze nav lēts prieks
Lielākā daļa piedāvājumu veikt augsnes analīzes saistīta ar agroķīmiju – nosaka parametrus, kas ietekmē konkrētu lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas iespējas. Tāpat var noteikt augsnes skābumu un dažādu ķīmisko elementu klātbūtni augsnē, no kā izriet, cik un kāds mēslojums būs jālieto. Analīze tiek veikta pēc tā paša principa kā cilvēka asinīm – par katru pozīciju jāmaksā atsevišķi. Tātad, jo sīkāka analīze, jo vairāk tā maksās, un gala summa var sasniegt simtiem eiro.
Tādēļ, ja patiešām ir aizdomas par iespējamu piesārņojumu, prātīgāk ir vispirms vērsties VVD ar situācijas un iespējamā piesārņojuma aprakstu – tad dienests varēs ieteikt, kādas analīzes ir veicamas un kur to labāk darīt.
Te arī jāatgādina, ka šāda izpēte būtu ieteicama arī pirms zemes īpašuma pirkšanas – sevišķi gadījumos, ja šāda zeme piedāvāta par aizdomīgi zemu cenu. Šobrīd Latvijā gan ir faktiski apzinātas visas tās vietas, kur bijis kāds vēsturiskais piesārņojums, un šo informāciju var noskaidrot attiecīgajās pašvaldībās.
Tomēr mēdz būt situācijas, kad piesārņots pēdējos gados un vainojams iepriekšējais zemes īpašnieks, piemēram, nevērīgi glabājot naftas produktus. To nepārbaudot un zemi nopērkot, atbildību par šo piesārņojumu automātiski uzņemas jaunais īpašnieks.
Vēsturiskā piesārņojuma likvidēšanai vēl ir kādas minimālas cerības piesaistīt publiskos līdzekļus, bet šādā situācijā tas nebūs iespējams. Ja piesārņojumu konstatēs vides inspektori, tas būs jālikvidē jaunajam zemes īpašniekam, un atkarībā no piesārņojuma veida un apjoma izmaksas var sasniegt jau desmitiem tūkstošu eiro.
