Kā labāk nogatavināt un izmantot medaino augli - hurmu
Par hurmas dzimteni uzskata Ķīnu, kur to audzē jau vismaz divus trīs tūkstošus gadu. Arī hurmas šķirņu daudzums skaitāms simtos. No Ķīnas tā aizceļojusi uz tagadējās Korejas un Japānas teritorijām, bet vēlāk – arī uz citiem kontinentiem. Hurmas dzimtenē to dēvē arī par dievišķo bumbieri, medus augli un vēl citos daiļrunīgos vārdos. Savukārt no Izraēlas, Itālijas, Spānijas un Dienvidamerikas uz pārējām pasaules daļām ceļo tā dēvētā Virdžīnijas hurma jeb šārons (šāronauglis). Īstā hurma ir apaļīgāka un oranžāka, bet šārons – salīdzinoši plakanāks un dzeltenīgāks.
Hurma ir viens no augļiem, kurš vislabāk garšo svaigs, tāpat vien – bez jebkādām piedevām. BET! Tā īsti izbaudīt var tikai labi nogatavojušos hurmu, tādu, kam mīkstums kļuvis teju vai caurspīdīgs. Turpretī negatavas hurmas ir sūras un savelk muti. Tas tādēļ, ka tās satur daudz miecvielu – tanīnu. Jo gatavāka hurma, jo mazāk tajā tanīnu. Veikalos lielākoties pārdod negatavas hurmas, taču, ja ir pacietība un ja paveicas, tās var arī nogatavināt.
Ir arī tādas šķirnes, kam muti savelkošās īpašības vairs nepiemīt. Viena no tādām ir tā dēvētā šokolādes hurma – tajā nav sēklu un mīkstums ir brūnganā tonī.
Labas idejas hurmas izmantošanai
* Sablendē labi nogatavojušos hurmu, un sanāks gan saldais ēdiens, gan piedeva sāļākam ēdienam. Ja gribi saldo variantu, pievieno vaniļu vai kādu citu garšvielu, piemēram, maltu kardamonu un sasmalcinātu svaigu baziliku vai piparmētru un ieliec saldētavā. Ik pa laikam ar dakšiņu uzirdini – sanāks sorbets. Ja paredzēts sāļais variants, pievieno biezenim nedaudz citronu sulas un garšvielas pēc savas gaumes – maltus piparus, sarīvētu ingveru, čili vai papriku –, un taps garšīga mērce vistas vai truša gaļai.
* No saldēta hurmas biezeņa var pagatavot arī ļoti garšīgu, bet krietni vien treknāku saldējumu – atliek vien saldēto biezeni sakult ar saldo krējumu vai biezu jogurtu un pievienot riekstus vai kādu liķieri.
* Pikantiem ēdieniem, piemēram, indiešu virtuvē, hurma piešķir patīkamu svaigumu.
* Nogatavojusies, bet ne pārāk mīksta hurma, sakapāta gabaliņos, labi iederas gan zivju, gan gaļas salātos.
* Ar hurmu var lieliski aizstāt ķirbi, banānus un mango dažādu čatniju, ievārījumu, kēksu un saldo ēdienu receptēs.
* Īsti nenogatavojušos hurmu var cept un grilēt, to var apslacīt ar kādu stipro alkoholu vai sojas mērci un pasniegt piedevās pie treknas gaļas.
* Ja hurmu izmanto sacepumos, kēksos, kūciņās, kur pievieno sodu, tad var gadīties, ka rezultāts ir tumši brūnā krāsā. Garšu tas jūtami neietekmē, taču tumšais tonis liecina, ka hurmā esošās vielas ir reaģējušas ar sodu. Ja pievieno labu cepampulveri, tad tāds pats kēkss sanāk gaišāks, pat oranžs.
* Nav vērts censties mērcēt žāvētu hurmu, jo nav zināms, kādā gatavības pakāpē tā ir kaltēta – ļoti iespējams, ka atgriezīsies sūrā, netīkamā garša.
* Labi nogatavojušos hurmu var ēst ar visu miziņu – ja garšo.
Kā veiksmīgāk nogatavināt hurmu?
* Sarindo negatavo hurmu uz palodzes un atstāj vismaz uz nedēļu. Ik pa laikam pārbaudi, vai hurma kļūst mīkstāka vai ne. Reizēm nākas gaidīt pat divas nedēļas.
* Ieliec hurmu papīra turzā kopā ar āboliem vai banāniem.
* Ja nav laika ilgi gaidīt, ietin katru hurmu atsevišķi vairākās pārtikas plēves kārtās, ieliec 50 grādu karstā cepeškrāsnī un atstāj vismaz uz 12 stundām vai pat diennakti.
