Kā kopt un atjaunot senu gleznu? Vai varu to darīt mājās?
Senas gleznas nereti ar laiku satumst – tas saistīts ar krāsu ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.
Noderīgi ikdienā

Kā kopt un atjaunot senu gleznu? Vai varu to darīt mājās?

Jauns.lv

Laika gaitā gleznas var zaudēt savu sākotnējo māksliniecisko izskatu. To ietekmē dažādi apstākļi – vibrācija, strauja temperatūra maiņa, ko rada apsildes ierīces, plīts virsmas, sveces, insekti, putekļi, pašu neuzmanība.

Šo apstākļu iespaidā vai arī vienkārši aiz vecuma gleznas virsma kļūst netīra, krāsas satumst, lakas slānis nodzeltē, audekls atslābst, krāsas un grunts slānī parādās plaisas.

Attiecībā uz gleznas kopšanu dažādu speciālistu viedokļi dalās. Vieni uzskata, ka tīrīšana pašu spēkiem nenovēršami rada gleznas bojājumus, un iesaka nekādā gadījumā pašiem to nedarīt, bet uzticēt profesionāliem restauratoriem, kuri veiks virsmas attīrīšanu, sīko virsmas defektu (skrāpējumu, zudumu, atslāņojumu) novēršanu, tonēšanu, retušu, kā arī izlīdzinās virsmas deformāciju un uzklās jaunu lakas slāni.

Taču citi speciālisti tomēr iesaka veikt eļļas gleznu apkopi pašiem – regulāri noslaucīt virsmu (un arī otru pusi) ar viegli mitru mikrošķiedras (vai arī cita auduma, kuram neatdalās šķiedras) lupatiņu, izmantojot arī vieglu, siltu ziepjūdeni (taču ziepes nedrīkst būt sārmainas!). Te gan jāatceras, ka, ja gleznojums ir iesprēgājis, tīrīšanai lietot ūdeni nedrīkst. Pēc tam gleznas virsmu var iesmērēt ar lineļļu (noteikti noņemot lieko eļļas daudzumu) – šī procedūra atsvaidzinās krāsas. Veicot gan sauso, gan mitro apkopšanu, jācenšas to darīt viegli, neradot iespiedumus audeklā.

Dažviet minēti „tautas paņēmieni” – tīrīšana ar sīpolu, kartupeli, etiķi, terpentīnu u. tml. Restauratori tos neiesaka, jo tie visi noārda gleznas virskārtu. Pats par sevi saprotams, ka tīrīšanai nedrīkst izmantot arī balinātājus, ūdeņraža pārskābi, veļas pulveri un traipu noņēmējus.

Diemžēl ir lietas, ko nevar labot, piemēram, ja sena glezna ieguvusi dzeltenu toni, tas nozīmē, ka tā gleznota, jaucot pigmentu ar lineļļu, kas ar laiku dzeltē un piešķir gleznai muzejisku nokrāsu. Senas gleznas nereti ar laiku satumst – tas saistīts ar krāsu ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.