Augs, kas palīdz likvidēt virkni veselības problēmu, bet lielākā daudzumā var izraisīt pat halucinācijas
Vērmele (Artemisia absinthum) ir viens no vissenākajiem ārstniecības augiem, kuru savos darbos pieminējuši un praksē izmantojuši visi slavenākie antīkās pasaules ārsti un dziednieki, ieskaitot Paracelzu, Hipokratu un citus. Vērmele ir ļoti tuvos rados ar vībotni un dievkociņu – visi trīs ir ļoti smaržīgi un spēcīgi, taču katrs ar savu raksturu un iedarbību.
Parastā vērmele satur ļoti daudz rūgtvielu, kas, no vienas puses, palīdz likvidēt virkni veselības problēmu, it sevišķi tās, kas skar gremošanas sistēmu, kuņģi, zarnas, psiholoģisko līdzsvaru un imunitāti, taču, no otras puses, tukšā dūšā un lielākā daudzumā var izraisīt vemšanu un pat halucinācijas. Kopš seniem laikiem ir zināms teiciens: “Visām zālītēm, kurām govs ganībās met līkumu, piemīt liels spēks.” Tas, vai šis spēks darbojas kā zāles vai kā inde, ir atkarīgs no devas. Vērmele ir viens no šādiem augiem.
Audzēšana
Dārzā ieaudzēt vērmeli nav problēmu, jo tā ir pieticīga, neprasa īpašu kopšanu, turklāt pati labi vairojas. Tikai stādot jāraugās, lai vērmele atrastos diezgan lielā attālumā no citiem augiem, jo tajā esošās ēteriskās eļļas un citas stiprās vielas bremzē citu augu augšanu.
Vērmelei patīk sausa, liesa augsne, it sevišķi smilšmāls. Vislabāk tā jūtas saulainā, siltā vietā aizvējā, bet diezgan labi aug arī nedaudz noēnotā vietā. Tā kā vērmele dabā ir pieradusi arī pie ilgākiem sausuma periodiem, par regulāru laistīšanu nav sevišķi jāuztraucas.
Ik pēc 2–3 gadiem vērmeli vajag sadalīt un pārstādīt; šo brīdi var noteikt pēc tā, ka cera vidū augošie dzinumi vairs negrib ziedēt. Lai cers augtu kuplāks, ieteicams to apgriezt. Ja to neizdara rudenī, tad var pagūt arī pavasarī.
Citas vērmeles dārzam
Attālu vērmeļu radinieču ir diezgan daudz, un pat profesionāli dārzkopji un augu pazinēji īsti nevar vienoties, ko pieskaitīt pie vērmeļu ģimenes un ko ne.
Patlaban vispopulārākās vērmeles, kuras vairāk piederas pie dekoratīvajiem, nevis ārstniecības augiem, ir Šmita vērmele (Artemisia schmidtiana), ko dēvē arī par pundurvērmeli, un Kampara vērmele (Artemisia alba ‘Canescens’), dēvēta arī par balto vērmeli.
Abas šīs vērmeles ir tikpat izturīgas, cik parastā vērmele, taču zemāka auguma un dekoratīvākas, tāpēc tās mēdz stādīt akmensdārzos, gar celiņu malām un kombinācijās ar dažādām vasaras puķēm.
