Trīs vērtīgas oregano radinieces - grieķu, turku un kirgīzu raudene
Raudenei jeb oregano ir vairāki paveidi. Grieķu raudene zied ar baltiem ziediņiem, un tās garša un aromāts ir spēcīgāki nekā vairumam citu raudeņu. Dobē labi sader kopā ar salviju, timiānu un podā augošu rozmarīnu. Turku raudenei piemīt spēcīgas pretiekaisuma īpašības, tāpēc to plaši izmanto dziedniecībā.
● Grieķu raudene (Origanum vulgare subsp. hirtum) ir parastās raudenes paveids. Stādīšanā un audzēšanā nav ievērojamu atšķirību – arī šo raudeni var ieaudzēt gan no sēklām, gan no spraudeņiem. Tāpat kā parastā raudene, tā ilgākā sausuma periodā itin labi iztiek ar niecīgu ūdens daudzumu. Ļoti patīk saulaina vieta un paliesa augsne. Ziemā labi iztur aukstumu līdz -15 grādiem.
Tomēr ir pāris atšķirību: grieķu raudene zied ar baltiem ziediņiem, un tās garša un aromāts ir spēcīgāki nekā vairumam citu raudeņu.
Dobē labi sader kopā ar salviju, timiānu un podā augošu rozmarīnu.
● Turku raudene (Origanum onites). Savvaļā aug Vidusjūras reģionā, it sevišķi Turcijā, Krētā, Grieķijā, Balkānu valstīs, Sicīlijā, vietām arī Spānijā. Tā garšas un aromāta ziņā ir vēl spēcīgāka par grieķu raudeni un arī zied ar baltiem ziediem. Tai patīk ļoti saulaina vieta un liesa augsne – tas ir svarīgi turku raudenes audzēšanā. Ar barības vielām bagātīgā augsnē tā nīkuļo un zaudē lielāko daļu smaržas un garšas.
Turku raudenei piemīt spēcīgas pretiekaisuma īpašības, tāpēc to plaši izmanto dziedniecībā.
● Kirgīzu raudene (Origanum tytthanthum). Dažos avotos apgalvots, ka tā ir tā pati turku raudene, tomēr latīniskais nosaukums atšķiras. Arī audzēšanā ir atšķirības – šī raudene itin labi aug arī viegli noēnotā vietā un zied ar maigi rozā ziediņiem.
