Kā audzēt ferulapu sunīti jeb zeltmariju?
Tautas valodā šo krāšņi ziedošo puķi sauc par zeltmariju, un šis nosaukums tai ir daudz piemērotāks nekā oficiālais – ferulapu sunītis (Bidens ferulifolia). Tā zied bagātīgi, klasiskajā variantā – ar zeltaini dzelteniem ziediņiem. Tagad ir radītas šķirnes arī ar oranžiem un citu toņu ziediem.
Zeltmarijas dzimtene ir Meksikas un Arizonas reģions, tā savvaļā aug teritorijās ar karstu un arī daļēji mērenu klimatu, mitrās ieplakās, grāvmalēs, ūdenstilpju krastos. Pie mums tā ir piemērota audzēšanai gan dārzā, gan uz balkona. Audzējot dobē, optimālais attālums ir 25–30 cm no stāda līdz stādam.
Zeltmarija ļoti patīk bitēm, kamenēm, tauriņiem un citiem kukaiņiem.
Vajag sauli, siltumu un mitrumu
Uz balkona zeltmarija veido kuplu, nokarenu ceru, bet dārzā izplešas platumā. Atsevišķi dzinumi, ja tos neapgriež, var izstiepties pat metra garumā, tāpēc jārēķinās, ka diezgan viegli nomāks zemākus un trauslākus augus, ja tos sastāda pārāk tuvu.
Zied no maija beigām līdz oktobrim, ja ir silts un saulains laiks. Vislabāk patīk augt tiešos saules staros, tad zied visbagātīgāk un viskrāšņāk. Atšķirībā no vairuma vasaras puķu šai nav jānoplūc noziedējušie ziediņi – tā atjaunojas un turpina ziedēt bez palīdzības no malas. Piemērota irdena un barības vielām bagāta augsne. Lai visu vasaru skaisti ziedētu, zeltmarija regulāri – vismaz reizi nedēļā – ir jāpabaro. Mēslošanai itin labi der šķidrais kompleksais mēslojums.
Tā kā ziediņu zeltmarijai ir daudz, tai vajadzīgs pietiekami daudz mitruma. Jālaista bagātīgi, it sevišķi karstā laikā. Piemērotākais laistīšanas laiks ir paagrs rīts un vakars. Pusdienlaika saulē nevajag laistīt, jo var apdedzināt augu. Ūdens strūklu virza uz sakņu kamolu tā, lai netrāpa lapām un ziediem.
