Lielās Ellītes sikspārņi ziemu var nepārdzīvot
Priekuļu novada Liepas pagastā ar pašvaldības svētību 13. februārī norisinājies Valentīna dienai veltīta brīvdabas pastaiga "Vai tev staro sirds?" – aptuveni četras stundas gara, ar mūziku un gaismas instalācijām, tostarp pie Lielās Ellītes alas ieejas. Šī ala ir oficiāli reģistrēta kā sikspārņu ziemošanas vieta.
Traucēti vairākas dienas
Lielā Ellītes ala ir aptuveni 7000 gadu sena, kopš 1974. gada aizsargājams ģeoloģisks objekts. Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteikts, ka sikspārņus to ziemošanas vietās nedrīkst traucēt.
Sikspārņi traucēti ne tikai šova laikā, jo visa aparatūra ir uzstādīta vairākas dienas un iepriekš izmēģināta. Likums par šādu pārkāpumu paredz brīdinājumu vai naudas sodu –privātpersonai no 15 līdz 700 eiro, juridiskai – no 70 līdz 1400 eiro.
Dabai posts ir nodarīts
Sikspārņu pētnieks Viesturs Vintulis, kura pārraudzībā ir tieši šī ala, "Kas Jauns Avīzei" stāsta, ka 22. decembrī, veicot uzskaiti, Lielajā Ellītē konstatēti 22 dažādu sugu īpatņi – seši ziemeļu, pieci garausainie un 11 ūdeņu naktssikspārņi.
Vintulis pieļauj, ka to kopskaits varētu būt arī lielāks, jo sikspārņi mēdz noslēpties arī sīkās plaisās un nav tik vienkārši ieraugāmi. Nevar arī izslēgt, ka pēc uzskaites kāds pielidojis klāt.
Ziemojošiem sikspārņiem ļoti svarīgi ir trīs faktori – temperatūra no nulles līdz 8 grādiem, tumsa ar dabisko apgaismojumu tikai alas ieejas daļā, klusums un miers (sevišķi to attiecinot uz cilvēku klātbūtni). Ar minēto šovu divi punkti ir pārkāpti, un sikspārņu pētniekiem tagad ir lielas bažas par šīs ziemošanas vietas nākotni.
Pētnieks vēršas pie dabas sargiem
“Ziemošanas vietās sikspārņus var iztraucēt jebkurš cilvēka apmeklējums, pat neuzmanīgi veikta uzskaite, jo tas rada alā nepierastu troksni, apgaismojumu un arī temperatūras izmaiņas, gadījumā, ja tiek lietotas lāpas. 13. februārī notikušais pasākums no sikspārņu aizsardzības viedokļa ir tiešs traucējums ziemošanas vietā.
Ilgstoša alas izgaismošana ar spožu prožektoru gaismu, prožektoru uzstādītāju rosība, kā arī mūzika, kas skanēja pasākuma laikā, radīja ziemošanai nepiemērotus apstākļus, kuros sikspārņi pamostas un, tiem turpinoties, ir spiesti pārvākties uz drošāku ziemošanas vietu. Tā kā pasākums notika laikā, kad temperatūra pastāvīgi turējās ievērojami zem 0 grādiem, pastāv risks, ka daļa izlidojušo sikspārņu varēja iet bojā,” teikts Vintuļa vēstulē Dabas aizsardzības pārvaldei.
Draud bojāeja
Arī bioloģijas doktors un sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons skaidro: “Ja sikspārnis pamostas ziemošanas laikā, tas viņam nozīmē lielu enerģijas patēriņu, kuru atjaunot barības neesamības dēļ nav iespējams. Ja dzīvnieks ir spiests meklēt arī citu ziemošanas vietu, šādos laika apstākļos tas faktiski nozīmē bojāeju. Nav reti gadījumi, kad pēc šādas iztraucēšanas ziemošanas vieta uz vairākiem gadiem vispār zaudē savu nozīmi, un sikspārņi to pamet.”
Pēc Vintuļa datiem, šādi gadījumi pēc sikspārņu iztraucēšanas bijuši Abavas Velnalā, vairākos Mangaļsalas bunkuros un arī pamestās mājās.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode "Kas Jauns Avīzei" teic, ka uzsākts administratīvais process pēc Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. panta 2. punkta – par apzinātu īpaši aizsargājamu dzīvnieku traucēšanu ziemas guļas laikā.
Pašvaldība gribējusi nest gaismu
Priekuļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Sabīne Mieze skaidro, ka 13. februārī Liepas pagastā nav organizēts pasākums, bet uz četrām stundām atbilstoši Valentīndienas tematikai apgaismota un ar vides instalācijām aprīkota kilometru garā pastaigu taka, kurā Lielā Ellīte bija tikai viens no vairākiem objektiem.
Ievērojot valstī noteiktos ar pandēmiju saistītos ierobežojumus, iedzīvotāji jau ilgstoši dzīvo “kvalitatīvu kultūras un izklaidējošu pasākumu vakuumā”, argumentē pašvaldības pārstāve.
“Jaunieši ir izslāpuši pēc socializēšanās un jēgpilnām aktivitātēm brīvajā laikā, pieaugušie ir zaudējuši stabilitātes un drošības sajūtu, līdzīgi arī mūsu seniori ir satraukti, un nereti ir nepieciešams papildu stimuls domāt pozitīvāk,” turpina Mieze.
Bija neona sirsniņas, gaismots pakalns ar gobām, kur skanēja fona mūzika, gaismota koku sērija un tikai takas noslēguma daļā gaismota Lielās Ellītes alas arkāde, pie kuras audio versijā fonā skanēja teika par velnu, kurš iemīlējies cilvēkos. Izmaksas – 2491,39 eiro, ieskaitot PVN, līgumpartneris izvēlēts cenu aptaujā.
Mieze norāda, ka Lielā Ellīte netika izgaismota – prožektorus alā nav iespējams uzstādīt, un šāds variants nemaz nav apsvērts, gaismas efekti rādīti uz smilšakmens arkām ap to, skandas bija ārpusē, un skaņas efekti nav vērsti alas virzienā, turklāt neskanēja mūzika, bet stāstnieka balss.
Tā kā šis nebija publisks pasākums, bet papildus organizēta vienvirziena apmeklētāju plūsma ikdienā apmeklētā vietā, šī pastaiga nebija jāsaskaņo Dabas aizsardzības pārvaldē. Rēķinot, ka visu taku četrās stundās izgāja 400 līdz 500 cilvēku, pie katra objekta esot bijis ne vairāk par 25 līdz 31 apmeklētājam.
Ja nu par iespējamo sikspārņu iztraucēšanu – vienīgo nožēlu pašvaldības pārstāve pauž par to, ka žurnālisti un Dabas aizsardzības pārvalde nav sazinājušies ar Priekuļu domi.
Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
