Rudens vēstneši - baklažāni. Kā gatavot šos skaistos dārzeņus?

Interesanti, ka viduslaikos baklažāni tika uzskatīti par indīgiem augiem, un tos audzēja nevis pārtikai, bet gan kā dzīvžogu. Tikai Itālijas dienvidos, kur dzīve vienmēr ir bijusi nabadzīgāka, iedzīvotāji pamazām nogaršoja “bīstamo” augli un pēc tam to ļoti iecienīja, it īpaši ar tomātiem un pastu.

Itālija joprojām tiek uzskatīta par baklažānu lielvalsti un ir pasaules mērogā galvenā šo dārzeņu audzētaja un baklažānu ēdienu recepšu piegādātāja.

Savukārt Ķīnā jau no seniem laikiem baklažānus ne tikai lietoja uzturā, bet izmantoja arī kā kosmētikas līdzekli.

Galma modes dāmas ar baklažāna miziņu ierīvēja zobus, lai tiem piešķirtu sudraboti melnu nokrāsu.

Pilnībā baklažāni tika reabilitēti tikai 19. gadsimtā, kad 1810. gadā Romas pāvests ar speciālu rīkojumu atbrīvoja baklažāna reputāciju no “velna ābola” zīmoga. Visi pagātnes kari ir norimuši, un baklažāns joprojām turpina barot teju visus planētas iedzīvotājus.

Un tas arī ir saprotams, jo šajā dārzenī – ogā (no botāniskā viedokļa baklažāns ir oga, tieši tāpat kā arbūzs) ir koncentrēti gandrīz visi vērtīgie Mendeļejeva tabulas elementi (no kalcija līdz cinkam), un tam ir arī antibakteriāla iedarbība. Vienīgā nepatīkamā viela ir – solanīns M, kurš lielā koncentrācijā patiešām ir indīgs. Tomēr nevajag satraukties - bīstamā koncentrācijā solanīns M ir tikai tajos augļos, kuri ir bezcerīgi pārgatavojušies, un tādus jau neviens mājās nevedīs.

Mūsdienās veikalos un tirgū pārdod visdažādāko nokrāsu baklažānus. Piemēram, balti, bumbierveidīgi Āfrikas baklažāni – paši ūdeņainākie, toties nav rūgti. Vai dzeltenie baklažāni, kas līdzīgi olai, - tie cēlušies no Ķīnas dienvidiem. Tajos ir daudz karotīna, svaigā veidā šo baklažānu garša atgādina burkānu garšu, toties ceptā veidā garša ir pati parastākā. Maigi lillā baklažāni ar tievām svītriņām ir atceļojuši no Vidusjūras zemēm. Neskatoties uz šo baklažānu dekoratīvo izskatu, pagatavotā veidā tos nevar atšķirt no mums ierastajiem lillā baklažāniem.

Lūk, daži padomi, kā pareizi pagatavot jebkuras šķirnes un krāsas baklažānus.

1. Veiciet rūpīgu apskati

Kvalitatīvi augļi ir smagi, elastīgi, ar glancētu, gludu mizu. Ja uz mizas ir redzami tumši plankumi vai tā ir kļuvusi līdzīga pergamentam, tad tā ir otrā svaiguma prece.

Sievišķajos augļos ir daudz sēklu un tie ir daudz irdenāki. Atšķirt vienu no otra var pēc padziļinājuma augļa pamatnē. Mazs un apaļš padziļinājums ir sievišķajiem augļiem, liels un ovāls – vīrišķajiem. Ja piedāvājuma klāstā nav vīrišķo augļu, tad ņemiet sievišķos, bet tikai pēc iespējas mazākus.

3. Vasaras baklažāni, kas audzēti uz lauka, ir rūgtāki par ziemas šķirnēm, kuras audzētas siltumnīcās

Tiesa, vasaras šķirnes ir aromātiskākas un asākas. No liekā rūgtuma ir viegli atbrīvoties - sagrieziet baklažānus tā, kā jūsu izvēlētajam ēdienam ir nepieciešams, ielieciet bļodiņā un dāsni pārkaisiet sāli. Pēc pusstundas sāli noskalojiet - kopā ar sāli aizskalosies arī rūgtums. Vēl no rūgtuma var atbrīvoties, pāris minūtes pavārot baklažānus verdošā ūdenī un pēc tam ūdeni nolejot. Un atcerieties, ka cepšanai paredzētie baklažāna gabali ir rūpīgi jānosusina, jo mitri tie slikti cepsies.

Ja baklažānus cepsiet uz vidējas liesmas un pannai uzliksiet vāku, uzreiz izveidosies zeltaina garoziņa, kura aizšķērsos ceļu eļļai.

5. Marinēti baklažāni – lieliska uzkoda

Ja pirms marinēšanas baklažānus apcepsiet cepeškrāsnī, iegūsiet izcilu mājas delikatesi.

Baklažānus vajag uzglabāt atvērtā celofāna maisiņā, tumsā un vēsumā. Ledusskapja apakšējais plauktiņš ir vispiemērotākā vieta. Taču tos svaigā veidā nedrīkst glabāt ilgāk par 10 dienām.

7. Saldējot baklažānus, tie gandrīz nemaz nezaudē ne savu garšu, ne tajos esošos vitamīnus

Saldētus baklažānus var uzglabāt vienu gadu. Lai baklažāni saldētavā neaizņemtu daudz vietas, sagrieziet tos gareniski plānās šķēlītēs, starp šķēlītēm ielieciet cepampapīru vai pārtikas plēvi, tad to visu ielieciet celofāna maisiņā un ievietojiet saldētavā.