Kāpēc ziemā no saules jāslēpj mūžzaļie augi?
Janvārī, kad ziemas spelgonis tikai ņemas spēkā, īpaša uzmanība jāpievērš mūžzaļajiem augiem un ne tāpēc, lai pasargātu tos no sala, bet gan no saules.
Kāds kaitējums var rasties augiem?
Ja zeme ir sasalusi un augam ir sekla sakņu sistēma, tas pārtiek tikai no mitruma, ko uzkrājis līdz salam. Tiešos saules staros mitrums no skujām iztvaiko, bet augam nav iespējas caur sakņu sistēmu uzņemt nepieciešamo mitrumu. Tāpēc skujas un mūžzaļās lapas izkalst un kļūst brūnas. Jo ilgāks un bargāks sals bez atkušņiem, jo zeme vairāk sasalst un augiem mazāk iespēju sevi padzirdīt. Visbīstamākais ir ilgs kailsals.
Īpaši jutīgi pret saules apdegumiem ir jauni augi, kuru saknes vēl nav pietiekami dziļi iestiepušās augsnē. Daļai priežu un egļu šķirņu skujas ir pārklātas ar plānu vaska kārtiņu, tāpēc arī pasargātas no iztvaikošanas, bet, piemēram, Kanādas egle, tūjas, kadiķi un rododendri būs pateicīgi, ja pasargāsi tos no ziemas saules.
Kā pasargāt no saules?
■ Piesedz mūžzaļos augus ar elpojošu materiālu kā agroplēve, maisaudums, veci palagi, niedru segas, bet mazākiem augiem uzliec savu mūžu nokalpojušās spilvendrānas. Augus ietin aizsargmateriālā no pašas apakšas līdz pat augšai, nostiprini ar skavām vai apsien. Der arī kartons, tikai tas ir grūti salokāms un mitrumā zaudēs tam uzticēto uzdevumu.
■ Ja negribi augus ietīt, uzslien dienvidu pusē aizsargus – veido tos no kokosa vai niedru segām, finiera plāksnes. Padomā, kā tos nostiprināt, lai vējš neapgāž.
■ Dārzs izskatīsies neparastāk, ja uzmeistarosi koka mājiņas, kurās paslēpt augus, – būvē tās kā trepes no līstēm, nelieliem dēļiem, liekot tos aptuveni 2 cm citu no cita. Būs nepieciešamas 3–4 konstrukcijas, kuras savienojot izveidosi trīsstūra vai četrstūra mājiņu augam.
