Kad vācami ziemas puravi, kāposti un citi ziemas dārzeņi?
Ziemas dārzeņi dod labumu gan virtuvei, gan dārza augsnei.
● Virziņkāposti, rožkāposti, puravi, lapu kāposti un melnsaknes ir klasiskie ziemas dārzeņi, kurus (ziemas šķirnes) novāc tad, kad tos paredzēts lietot. Ja dārzā aug šo dārzeņu rudens šķirnes, tās vai nu novāc pirms sala, vai arī tad, kad sola salu, un pārklāj ar mulčas kārtu vai agroplēvi. Ja ir sasnigusi bieza sniega kārta, mulčēšana, protams, nav nepieciešama.
● Ja ziemas dārzeņus dobē pārsteidzis sals, tas nav nekas traks, tieši otrādi, piemēram, rožkāposti un lapu kāposti kļūst vēl garšīgāki. Galvenais ir apsalušos dārzeņus uzreiz nenest siltās telpās, vienīgi tik daudz, cik vajadzīgs konkrētajā ēdienreizē. Pārējos novieto aukstā pagrabā vai ledusskapī (ja raža nav liela).
● Pēdējo gadu siltajās ziemās pie mums gana labi aug arī lauka salāti jeb salātu baldriņi, endīvijas un cigoriņi. Ja sola aukstu laiku, šos augus pārklāj ar sausu zāli, zariem vai salmu kārtu. Tas pasargās lapas no bojājumiem.
● Ja ziema ir maiga, bez sala un sniega, tad arī daļa garšaugu turpina zaļot un ir ēdami. Taču, lai tie pavasarī nebūtu pārāk noplicināti (jo ziemā augšanas process apstājas), tos plūc saudzīgi un taupīgi – vienīgi tik daudz, cik nepieciešams vienā ēdienreizē.
● Ziemas šķirņu puravi saglabājas dobē visu cauru ziemu, vienīgi aukstā laikā ir grūti izrakt. Tad rīkojas šādi – kad nav sala, ar dakšu izceļ daļu puravu kopā ar zemi, pārliek koka kastē un novieto pie ēkas sienas dienvidu pusē. Kad vajadzēs, no turienes būs daudz vienkāršāk paņemt.
■ Ziemas dārzeņu ražu ieteicams vākt sausās dienās. Ja augsne ir slapja un smaga, ir daudz grūtāk dabūt augus laukā no zemes, turklāt pie saknēm pieķep par daudz augsnes, tāpēc dārzeņu notīrīšana un nomazgāšana prasīs vairāk pūļu un arī laika.
