Vai ziemā pažobelē ņemt nost sirseņu pūzni?
Nav patīkami, ja vasarā ap māju lidinās bariņš sirseņu – lieli, skaļi zumoši un ar indes dzeloni, kas var dzelt vairākkārt. Patiesi nepatīkami kaimiņi! Vienīgais veids, kā no šādiem kaimiņiem atbrīvoties, ir iznīcināt pūzni.
Vasarā to darīt ir bīstami, jo sirseņos jau ģenētiski ir ieprogrammēts aizstāvēt savu pūzni, tāpēc, izjūtot pat vismazākos draudus, tie izdala īpašus feromonus, uz ko reaģē arī citi pūžņa sirseņi, agresīvi aizstāvot savējos. Šādu pašu feromonu sirsenis izdala arī nāves brīdī, tāpēc jābūt uzmanīgam, atgaiņājot vai nogalinot kādu sirseni netālu no pūžņa. Ņemot to visu vērā, var šķist, ka visērtāk un vieglāk sirseņu pūzni var iznīcināt tieši ziemā, kad tie guļ, bet… Ziemā sirseņu pūznis ir tukšs!
Nav mātītes karalienes, nav pūžņa
Sirseņi katru gadu taisa jaunu pūzni. No vecā pūžņa pārziemo tikai apaugļotās mātītes, kas ziemu pavadījušas siltās slēptuvēs. Iestājoties siltam laikam, tās mostas un meklē vietu pūznim. Sākumā pūznī ir tikai viens sirsenis – apaugļotā mātīte, kas izdēj olas un par tām rūpējas, līdz izaug jaunie sirseņi – strādnieki. Turpmāk viņas uzdevums ir tikai jaunu olu dēšana, un vasaras beigās vienā pūznī var būt vairāki simti sirseņu.
Tikai tuvojoties rudenim, izšķiļas vairoties spējīgi pēcnācēji – jaunās mātītes un tēviņi. Pēc pārošanās tēviņi mirst, bet apaugļotās mātītes atrod siltu vietu, kur pārziemot. Karaliene savu pūzni nepamet, tā kopā ar pārējiem sirseņiem strādniekiem paliek pūznī un, iestājoties salam, aiziet bojā.
Tāpēc sirseņu pūžņus vislabāk ir iznīcināt agrā pavasarī, kad tajos iekšā ir tikai jaunā karaliene ar jauno paaudzi. Tiesa, šādu pūzni ir grūti pamanīt, jo tas ir pavisam neliels.
