Kā apieties ar ēdamajiem kastaņiem?
Cepti kastaņi ir iecienīta brīvdabas uzkoda vēlā rudenī lielā daļā Eiropas, jo aukstumā tie silda nosalušus pirkstus un mēli. Ēdamo kastaņu dzimtene ir Priekšāzija, no kurienes tie atceļoja uz Grieķiju, pēc tam uz Itāliju, Spāniju, Franciju, Austriju un vēlāk pat uz Angliju. 17. gadsimtā vairākos Francijas reģionos kastaņi bija galvenais pārtikas produkts – daudz pieejamāks par maizi.
Ēdamajos kastaņos cietes ir divreiz vairāk nekā kartupeļos. Francijas vidienē kastaņus sasmalcina biezenī, pilda putnos un cep kūkās, Itālijā pievieno plāceņiem un maizei, Ungārijā liek desertos. Savukārt Korsikā tos konservē konjakā un raudzē alū, no tiem vāra gan zupu, gan marmelādi.
Kastaņu biezenis
400 g kastaņu krusteniski iegriez un sālsūdenī vāri 10 minūtes. Ar karoti izkasi mīkstumu un izberz caur sietiņu. Samaisi ar 1 ēdk. ķiršu degvīna, 3 ēdk. putukrējuma un šķipsniņu cukura.
Glazēti kastaņi
1 kg kastaņu krusteniski iegriez, ieber sālsūdenī un vāri 15 minūtes. Pēc tam noskalo aukstā ūdenī un nolobi miziņu. Ņem 1 l ūdens un kopā ar 2 kg cukura un 1 vaniļas pāksts mīkstumu savāri biezā sīrupā. Ieber kastaņus un 10 minūtes vāri uz mazas uguns. Pārliec bļodā, ļauj 4 stundas pastāvēt, vēlreiz uzvāri un ļauj līdz nākamajai dienai ievilkties. Atkārto 5 dienas, līdz viss sīrups ir uzsūcies. Kastaņus liec viegli sakarsētā krāsnī, lai apžūst.
Cepti kastaņi
Svaigus kastaņus apaļajā pusē krusteniski iegriez, ar griezuma vietu uz augšu liec uz plāts un cep 20 minūtes 210 grādu karstā krāsnī. Pēc tam miziņa būs nedaudz atlēkusi un to varēs viegli nolobīt. Smarža un garša gan nebūs tāda kā uz ielas vai Ziemassvētku tirdziņā baudītajiem, tomēr to var uzlabot, ja vēl karstus kastaņus iemet ļoti karstā čuguna pannā bez taukvielām un maisot karsē aptuveni 1 minūti. Ja ceps ilgāk, kastaņi kļūs cieti.
