Rīdzinieks Armands sašutis: dzīvokļa īpašniekam nav tiesību uz autostāvvietu?
“Dzīvokli vienā no Maskavas ielas mājām iegādājos 2008. gadā. Esmu deklarējies un dzīvoju šajā dzīvoklī, taču, kā man paskaidroja, 2007. gadā šīs mājas pagalmā izveidota autostāvvieta un uzstādīta ceļa zīme „P” ar papildu plāksnīti, uz kuras norādīts: tikai ar biedrības „Veiksme 170/2” atļaujām,” situāciju izklāsta Armands.
Nesniedz pat atbildi
Pērn Armands vērsies ar rakstisku iesniegumu pie biedrības valdes priekšsēdētājas, lai viņam kā šīs mājas iedzīvotājam izsniedz atļauju novietot savu auto. “Saņēmu rakstisku atbildi, ka brīvu vietu nav un atļaujas nebūs. Nākamajā iesniegumā pieprasīju, lai viņa dokumentāri uzrāda šīs autostāvvietas tiesiskumu,” teic Armands.
Atbildi viņš joprojām nav saņēmis un ir sašutis: “Kāpēc visiem mājas iedzīvotājiem nav vienādas tiesības uz šo autostāvvietu? Vai šī ceļa zīme vispār ir uzstādīta likumīgi?”
Biedrības „Veiksme 170/2” pārstāve iesaka runāt ar vadītāju Jeļenu, taču sievietes telefons ir izslēgts. „Likums un Taisnība” lūdza situāciju komentēt „Rīgas namu pārvaldniekam (RNP)”.
Lemj vairākums
RNP komunikācijas nodaļas speciāliste Santa Vaļuma skaidro, ka to, kādā veidā tiek iedalīta un izmantota dzīvokļu ēkai blakus esošā stāvvieta, lemj dzīvokļu īpašnieku (šajā gadījumā biedrības „Veiksme 170/2”) kopība, kura pārstāv vairākumu kaimiņu.
“Dzīvokļa īpašnieks var vērsties pie „Latvijas Valsts ceļiem”, lai noskaidrotu, vai attiecīgās ceļa zīmes uzstādītas, ievērojot normatīvo aktu prasības. Savukārt kārtību, kādā tiek lietota mājai piesaistītā teritorija, nosaka dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība.
RNP skaidro, ka biedrībai ir vara noteikt arī to, cik atļauju katram dzīvokļa īpašumam var izsniegt (piemēram, katram vienu), kā arī lemt par automašīnu iebraukšanas un novietošanas kārtību kopumā.
Drīkst sasaukt kopsapulci
“Mainoties situācijai, dzīvokļu īpašnieku kopība var pieņemt lēmumu par pašu noteiktās kārtības papildināšanu vai grozīšanu pēc nepieciešamības, savstarpēji vienojoties. Šajā gadījumā, ņemot vērā aprakstīto situāciju, šķiet, ka pieprasījums iesniegts dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājai, kas ir noraidījusi pieteikumu, jo vēl viena auto novietošanai pagalmā vietas nepietiek,” spriež Vaļuma.
Armands var sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, lai kopīgi ar pārējiem īpašniekiem pārskatītu piegulošās teritorijas lietošanas kārtību un lemtu par to, vai teritorijas lietošanas kārtība atbilst šā brīža situācijai – vai automašīnas novietošanas atļauju sadalījums ir apmierinošs visiem mājas iedzīvotājiem.
Teorētiski stāvvietu var paplašināt
RNP pārstāve skaidro arī situācijas iemeslus – esot jāņem vērā vēsturiskais faktors, proti, padomju laikos, kad māju uzcēla, uz kopējo iedzīvotāju skaitu paredzētais automašīnu skaits, visticamāk, bijis visai neliels. Mūsdienās situācija ir krasi mainījusies – autoparks audzis, taču zemes platība ne.
“Līdz ar to var gadīties situācija, ka visiem iedzīvotājiem gluži vienkārši pagalmā var nepietikt vietas, kur novietot automašīnu. Taču šā brīža situācija paredz, ka par to, kam un cik daudz auto novietošanas atļaujas izsniegt, tomēr jālemj pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Viņu kopība var lemt arī par mājai piegulošās teritorijas labiekārtošanu, piemēram, auto novietošanai paredzētās platības palielināšanu, samazinot zaļo zonu,” teic Vaļuma.
Taču, lai to īstenotu, nepieciešamas vairākas darbības, kas katrai mājai ir individuālas, piemēram, jāņem vērā, kas ir piegulošās teritorijas īpašnieks, kā arī jāatceras, ka jebkuru remontdarbu izpildei nepieciešams kopības lēmums, kurā norādīts nepieciešamā finansējuma avots. Papildus arī jāņem vērā, ka jebkuri teritorijas pārbūvēšanas vai pārplānošanas darbi ir jāsaskaņo ar būvvaldi.
