Kad policists drīkst šaut?

Septembra sākumā naktī ceļu policisti uz Vidzemes šosejas pamanīja pretī braucošu mersedesu ar ieslēgtiem tālās gaismas lukturiem, tāpēc nolēma autovadītāju apturēt. Viņš neapstājās, strauji uzņēma ātrumu un sāka bēgt.

Vajāšana turpinājās nepilnu stundu, iesaistījās arī citas ekipāžas. Pēc ilgākas vajāšanas un bēgļa nepakļaušanās policistu aicinājumam apstāties likuma sargi izšāva divus brīdinājuma šāvienus. Arī tie nepalīdzēja, un mirkli vēlāk policists sašāva automobiļa aizmugurējās riepas. Tas palīdzēja – 29 gadus vecais autovadītājs pie stūres bija sēdies bez tiesībām un 2,6 promiļu reibumā.

Salīdzinājumam – Norvēģijas policisti par visiem visā pagājušā gada laikā izšāvuši tikai divas reizes. Abi šāvieni nav nevienu ne nogalinājuši, ne savainojuši.

Latvijā ar ieročiem bruņotus likumsargus reizēm nākas sastapt arī publiskos pasākumos, un šo vīru rīcībā reizēm ir pat automātiskie ieroči ar spēcīgu optiku. Kādos apstākļos ieroča lietošana ārpus šautuves policistam ir attaisnojama?

Iemesli

Dienesta ieroča lietošanu regulē „Likums par policiju”. Saskaņā ar 14. pantu policijas darbiniekam ir tiesības pastāvīgi glabāt un nēsāt šaujamieroci, kas viņam izsniegts lietošanai dienesta vajadzībām. Policista rīcībā esošo šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumus nosaka iekšlietu ministrs. Spriežot pēc regulām, policijas darbiniekam, kurš nonācis krīzes situācijā, pieņemot lēmumu – šaut vai nešaut, ir jāapsver vairāki faktori. Iemesli var būt:

•    lai aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai;

•    novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

•    atbrīvotu ķīlniekus;

•    atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu policijas darbiniekiem vai citām personām;

•    atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu apsargājamiem objektiem (telpām, celtnēm, iestādēm utt.);

•    aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai kura pārsteigta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no apcietinājuma, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kura atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

•    apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai kā arī nepakļaujas policijas darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

•    padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka dzīvību vai veselību.

Saskaņā ar likumu policijas darbiniekam ir arī tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību, taču pirms šaujamieroča lietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt.

Šaušana bez brīdinājuma ir pieļaujama tikai gadījumos, kad uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā tiek izmantoti ieroči, kaujas tehnika, jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi, kā arī gadījumos, kad notiek bēgšana no apcietinājuma, lietojot ieroci vai izmantojot transportlīdzekli.

Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists Toms Sadovskis informē, ka policistam jāievēro arī bargi aizliegumi, piemēram, kategoriski aizliegts izmantot šaujamieročus vietās, kur var ciest citas personas, kā arī aizliegts lietot šaujamieročus pret sievietēm un nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara bruņotu uzbrukumu.

Jebkurā šaujamieroču lietošanas gadījumā policijas darbiniekam jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu cietušajiem nepieciešamo pirmo palīdzību, turklāt par katru šaušanas gadījumu atbildīgajai policijas iestādes amatpersonai nekavējoties jāziņo prokuroram.

“Praksē faktiski pēc katra šaujamieroča lietošanas gadījuma Valsts policija veic arī iekšējo pārbaudi, lai izvērtētu šaujamieroča lietošanas nepieciešamību un pamatotību,” skaidro Sadovskis.