Neparastā sārtā ieva "Colorata" - kas jāņem vērā, ja vēlies to audzēt dārzā

Parasti līdz ar pārziedēšanu prieks par ievām beidzas, bet ir kāda, kas ar savu dekorativitāti priecēs pat izlepušus dārzu un parku estētus, un tā ir parastā ieva ‘Colorata’. Šī ieva zied sārti rozā ziediem, un tai ir neparasts lapojums, kas maina krāsu no pavasara līdz rudenim – no zaļas uz purpura un pat brūnu. Tās ēdamās tumši violeti melnās ogas ir saldākas un ne tik sūras kā citām ievu šķirnēm.

Kā pareizi audzēt?

■ Augšanas vieta. Tāpat kā citas, arī sarkanā ieva ‘Colorata’ ir pieticīgs koks. (Starp citu, joprojām nav īstas skaidrības, vai ieva ir koks vai tomēr krūms. Ja izvēlēsies audzēt kā krūmu – būs krūms, ja kā koku – būs koks!) Vislabprātāk augs saulainā vietā, ja audzēsi to ēnainā vietā, ievas ziedēšana nebūs koša un bagātīga.

Pirms stādi, pārliecinies, ka augot kokam pietiks platības, jo ‘Colorata’ var sasniegt 10 metru augstumu un tās vainags var būt 5 metrus plats. Tiesa, formu vari veidot, kādu vēlies. Zari jāizgriež tā, lai saule var piekļūt pie apakšējiem zariem, citādi lapas krāsu nemainīs un pazudīs tā savdabīgums. Pavasarī pēc zaru apgriešanas bagātīgi jāsamēslo ar satrūdējušiem kūtsmēsliem, kompostu vai kompleksajiem minerāliem un jāmulčē apdobe.

■ Stādīšana. To var veikt gan pavasarī, gan rudenī. Izroc 40 x 50 cm lielu bedri, kuras apakšā ievieto daļu izraktās zemes, kas vienmērīgi sajaukta ar kūtsmēsliem un grants smilts maisījumu. Kārtīgi izritini visas mazās saknītes – tā kociņam būs vieglāk ieaugt. Stādot raugies, lai saknes kakls būtu 1–2 cm virs zemes. Pēc tam bagātīgi salaisti, bet vēlāk laistīšana būs nepieciešama tikai ilgstoša sausuma periodā.

Arī šī ieva ir pašapputes augs, tāpēc, ja vēlies ražu, ne tikai skaistus ziedus, blakus jāstāda vēl kāda ieva – tā var būt gan parastā, gan kāda dekoratīvā šķirne.

Pēc stādīšanas uzreiz veido vainagu – apgriez sānu zarus, atstājot 4 visattīstītākos dzinumus. Šādu atzarošanu vajadzētu veikt katru gadu.

■ Aizsardzība. Lai saglabātu ‘Colorata’ dekorativitāti un tā nesāktu slimot, piemēram, ar miltrasu, profilaktiski ik pavasari pirms un pēc ziedēšanas koku apsmidzini ar ziepjūdeni vai pelnu un ūdens maisījumu. Reibinošā smarža piesaista ne tikai bites, bet arī kukaiņus, tostarp neganto pīlādžu tīklkodi – tā var sabojāt gan koka skaistumu, gan arī iznīcināt ražu. Ja negribi palikt bez ražas, koku var nākties apsmidzināt ar ķīmiskiem līdzekļiem, jo citādi ar tīklkodi cīnīties ir praktiski neiespējami.

Ņem vērā!

Atvases ir regulāri jānogriež! Citādi ieva ātri vien izaugs par vareni lielu krūmu, jo tās labi sazarotā sakņu sistēma, kas atrodas augsnes augšējā slānī, atvases var izdzīt pat 10 metru attālumā no mātes krūma.

Citas ievu šķirnes

‘Novosibirsk’ – šķirne radīta Sibīrijas Centrālajā botāniskajā dārzā, zied sārtiem ziediem un ražo lielākas ogas nekā citas ievu šķirnes. 

‘Laila’ – ziedēšanas laikā ļoti daudz izteikti lielu baltu ziedu. Aug taisna un 6–8 metrus gara.

‘Watereri’ – zied ilgāk nekā pārējās, lieli ziedu ķekari.

‘Plena’ – ziedi ir puspildīti, zied ilgāk par parasto ievu, taču ziedķekaru ir mazāk.