Ko iegūsi, ja lapas grābsi tikai pavasarī?
Latvijā ik rudeni noris cīņa ar kritušajām lapām. Pēdējos gados lapas savāc tik operatīvi, ka nav pat iespējas papriecāties par zelta rudeni. Arī piemājas dārzos esam iecienījuši rudens lapu grābšanu un cītīgi no pagalma iznesam pat pēdējo lapu, kas spītīgi kokā turējusies līdz pat pirmajam sniegam…
Bet pasaulē zinātnieki arvien biežāk iesaka kritušās lapas atstāt uz zemes līdz pavasarim, protams, sekojot līdzi to daudzumam un kvalitātei. Jāsagrābj tikai slimo un kaitēkļu apsēsto koku lapas, lai kaite neizplatās tālāk, kā arī lai lapu sega nav pārlieku bieza un ziemā zem tās neveidojas pelējums. Ņem vērā arī, ka zem biezā lapu un sniega slāņa var izsust zāliens.
Saskaiti plusus!
● Rudens lapu sega pasargās zālienu no izsalšanas, līdz pavasarim tās sapūs, un mauriņš saņems labu mēslojumu. Ja tomēr negribi nepievilcīgo paklāju, kas klāj zālienu pēc ilgstošajām rudens lietavām, lapas sasmalcini ar zāles pļāvēju, iegūstot gan labu mēslojumu, gan tikot vaļā no lapu uzkrājumiem.
● Nesagrābjot lapas rudenī, tās sadaloties papildinās augsni ar trūdvielām un neļaus augsnes virskārtai noārdīties. Lapām trūdot, veidojas barības vielas, kas ir ļoti nepieciešamas sliekām; tās labvēlīgā vidē vairosies un bagātinās tava īpašuma augsni ar skābekli, un irdinās zemi, tā uzlabojot zemes kvalitāti.
● Lapas pārklāj koku sakņu sistēmas, tādā veidā saglabājot augsnes mitrumu un pasargājot no sala. Zem lapu segas pārziemo daudzi kukaiņi un taureņi, bet putni nesagrābtās lapas uzskata par savu pusdienu galdu, kurās parušinoties vienmēr var atrast kaut ko ēdamu.
● Līdz pavasarim liela daļa lapu būs sadalījušās, līdz ar to būs daudz mazāk, ko grābt. Un, pats būtiskākais – zeme no trūdošajām lapām būs saņēmusi dabīgu bezmaksas mēslojuma devu.
