Dārza padomi: ko labāk audzēt vietā, kur ir ēna?

Augi ar dekoratīvām lapām

Papardes

Tās – atkarībā no šķirnes – ir piemērotas audzēšanai gan pusēnā, gan lielāku krūmāju un koku pakājē. Vēdekļiem līdzīgās lapas mēdz būt dažādos zaļajos toņos, sākot no maigi gaišzaļa un beidzot ar sulīgu tumšzaļu krāsu, taču visas piešķir dobei/dārza stūrim zināmu vieglumu un – sevišķi vējainā un saulainā laikā – arī gaisīgumu. Papardes labi jūtas irdenā, ar barības vielām bagātīgā un pietiekami mitrā augsnē. Pavasarī tās labi izskatās kopā ar ziedošām sīpolpuķēm.

Funkijas jeb hostas

Vecāka gadagājuma dārzkopji labāk pazīst funkijas, bet jaunākiem tuvāks ir hostu vārds, taču tas ir viens un tas pats augs – izskata ziņā ļoti daudzveidīgs, gaišākos un tumšākos zaļos, krēmkrāsas, baltos, dzeltenīgos un citos toņos. Lapas mēdz būt gan svītrainas, gan plankumainas, gan vienkrāsainas. No plašā šķirņu klāsta iespējams katrai dobei atrast vispiemērotāko un saskaņot lapu krāsu ar citiem augiem. Pavasarī, kad lapas vēl ir mazas, hostas glīti izskatās kombinācijā ar tulpēm un citām agrajām sīpolpuķēm.

Heihēras

Tautā tās mēdz dēvēt arī par pupurzvaniņiem – sīko ziediņu dēļ, kas atgādina mazus zvaniņus. Patiesībā heihēras priecē ne tikai ar krāsainām lapām, kam toņu palete variē no dzeltenas un zaļas līdz sarkanai un tumši violetai, bet arī ar ziediem baltos, sārtos un sarkanos toņos.

Tām patīk irdena, ar barības vielām un trūdvielām bagātīga, vienmērīgi mitra augsne. Pavasarī jānovāc vecās lapas, bet vasarā uzreiz pēc noziedēšanas jānogriež ziedkāti.

Augi ar dekoratīviem ziediem

Bergēnijas

Patiesību sakot, bergēnijas tikpat labi varētu pieskaitīt pie augiem ar dekoratīvām lapām, jo – atkarībā no šķirnes – vienlīdz krāšņi izskatās gan ziedi pavasarī (košos rozā un sarkanos toņos), gan lapas vasaras otrajā pusē un rudenī (rūsas un zeltaini dzeltenos toņos). Audzēšanai ēnā par vispiemērotākajām uzskata Kašmiras bergēnijas.

Pēdējos gados zem bergēniju lielajām lapām pasākuši mitināties kailgliemeži, tāpēc regulāri, bet saudzīgi jāpārbauda, kas notiek lapu apakšā.

Astilbes

Lai gan nereti astilbes reklamē kā sauli mīlošus augus, īstenībā tās ļoti labi aug noēnotās vietās, ar barības vielām bagātīgā, pietiekami mitrā mālsmilts augsnē. Arī ziedu krāsas ēnā ir košākas un izteiksmīgākas, turklāt šādās vietās augošās astilbes zied ilgāk. Ziedu toņi ir dažādi, sākot no spoži baltiem un krēmkrāsas un beidzot ar karmīnsarkaniem un violetiem. Astilbēm arī lapas izskatās dekoratīvas.

Veidojot dobi, kurā astilbes tiek kombinētas ar citiem augiem, jāņem vērā konkrētās šķirnes augstums, lai neaizstādītu priekšā citām puķēm.

Lauztā sirds

Lauztās sirds dzimtene ir tagadējās Korejas un Ķīnas teritorija, kur savvaļā tā aug lielākoties piekalnēs, skrajos lapu koku mežos. Tāpēc arī mūsu dārzos tai patīk augt līdzīgos apstākļos – irdenā, ar barības vielām pietiekami bagātīgā augsnē, pusēnā. Vecāki augi iztur arī pusdienlaika sauli, taču jaunajiem tā nenāk par labu, tie bieži vien nīkuļo. Dažām šķirnēm pēc noziedēšanas lapas gan iekrāsojas košākos toņos, tomēr lielākā daļa kļūst visai neizskatīgas, tāpēc līdzās der stādīt tādus augus, kas sāk ziedēt vasaras otrajā pusē, kad lauzto siržu vietā veidojas pustukši laukumi.

Pievērs uzmanību!

Būtisks faktors, ar ko jārēķinās, audzējot augus noēnotā vietā, ir gliemeži. It sevišķi tiem patiks, ja augsne tur ir pietiekami mitra un dabūjami garšīgi augi. Tāpēc jau laikus ir jāizdomā, kā pasargāt dobes no gliemežiem. Piemēram, vari krāt kafijas biezumus (vai arī nopirkt vislētāko malto kafiju) un derīguma termiņu zaudējušas maltās garšvielas – krustnagliņas, kanēli, čili piparus – un pavasarī – laikā, kad vairākas dienas nelīst lietus – bagātīgi izkaisīt ap dobēm vai konkrētiem augiem.