Kā rotāt eglīti mežā, lai neciestu meža dzīvnieki
Daudzi no mums izlēmuši par labu videi un dodas eglīti rotāt mežā. Šādi gan necērtot eglīti, gan arī piedomājot par meža zvēriem.
Vispirms paturi prātā, ka meža zvērus nevajag barot, tie paši var pilnvērtīgi izdzīvot pat visbargākajā ziemā. Rūpes par tiem atstāj mednieku un mežziņu ziņā, viņi nodarbojas ar zvēru piebarošanu.
Taču, ja vēlies sev sagādāt prieku, dodoties uz mežu, ievēro pāris svarīgus padomus!
■ Vislabāk sameklē eglīti dziļāk mežā vai nomaļā vietā, nevis ceļa malā, kur ir spraiga satiksme un garām iet cilvēku iemīļota taciņa.
■ Daudzi mēģina atnestos našķus iekārt eglītē, taču meža zvēri nav raduši ziemā ēst no tik augstiem plauktiem: garausis arī fiziski nespēs aizsniegt eglē iekārtu burkānu cilvēka acu augstumā. Vislabāk atnestos kārumus izbērt uz zemes, piemēram, apkārt eglītei. Dzīvniekiem domāto barību nevajag likt nekādos traukos, nedz klāt uz maisiņiem vai avīzēm.
■ Uz mežu nes tikai mūsu pašu dārzeņus – burkānus, bietes, kāpostus, ābolus, kāļus, kartupeļus. Var zemē izbērt arī nesālītus riekstus un nolikt kādu maizes šķēli. Citrusaugļi un eksotiski dārzeņi lai paliek pašu svinību galdam. Tāpat meža zvēri nenovērtēs konfektes un piparkūkas.
■ Ja ir uznācis sals, labāk dārzeņus sagriezt vidēja kumosa izmēros, jo ne stirna, ne zaķis nevarēs iekosties lielā burkānā, kas sasalis ragā.
■ Eglītē neatstāj nekādus rotājumus, pat ne salmu puzurus vai dzijas pušķus – to vizēšana un plīvošana vējā zvērus drīzāk biedēs, nevis piesaistīs uzmanību. Dodoties mežā, nāktos ievērot likumu – ko atnesi, to aiznes! Tāpēc pēc eglītes rotāšanas savus rotājumus ņem līdzi uz mājām.
