Kāpēc mums jāēd kaņepes? Kaņepju putra ātri nobaro, ja vārgs un vājš
„Kaņepes ir ļoti veselīgas. Ir tik daudz vitamīnu kā nekur. Tās labas priekš māgas, ēstgribu dod. Kaņepju putra ātri nobaro, ja vārgs un vājš. Kaņepes vajadzētu katrā ziņā sēt,” Latvijas Vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuves kolekcijā saglabājusies 1957. gadā Limbažu rajona Plauču ciema Imantās pierakstītā 63 gadus vecās Emīlijas Apsītes atziņa par kaņepju audzēšanu.
Sējas kaņepes (Cannabis sativa L.), senu Latvijas kultūraugu, gadsimtiem uzticamu pārtikas avotu garajās un tukšajās ziemās un tautas medicīnas atribūtu, pagājušā gadsimta vidū aizliedza audzēt (pēcāk lēmumu mīkstināja, kaņepju audzēšanu atvēlot tikai ar īpašām atļaujām). Tā kaņepes savā zemē pamazām ir kļuvušas par eksotisku augu, lai gan tas būtu jāceļ uz superprodukta pjedestāla. Samaļot sēklas, iespējams tikt pie kaņepju piena, sviesta, tās var pievienot maizes un smalkmaizīšu mīklai, putrām, zupām, salātiem, našķiem. Lielisks produkts ir kaņepju eļļa.
Uzturzinātniece Eva Kataja skaidro, ka kaņepes, tāpat kā linsēklas, satur visas deviņas neaizstājamās aminoskābes, nepiesātinātās omega 3 un omega 6 taukskābes gandrīz ideālā attiecībā 1:3, šķiedrvielas, dažādas muskuļiem, kauliem un organisma vispārējam metabolismam svarīgas minerālvielas – kalciju, magniju, fosforu, cinku, mangānu, kāliju, B grupas un E vitamīnu. Lobītu sēklu sastāvā ir 25–31 % olbaltumvielu, kas ir otrs augstākais olbaltumvielu saturs pēc sojas pupiņām. Īpaši svarīgi ir tas, ka olbaltumvielas ir ļoti viegli sagremojamas. Ēdot kaņepju sēklas, organisms tiek apgādāts ar visām nepieciešamajām aminoskābēm tādās attiecībās, kādas ir nepieciešamas. Ne velti tās agrāk izmantotas, lai ārstētu uzturvielu deficītu cilvēkiem ar tuberkulozi, tāpēc kaņepes droši var lietot kā imūnsistēmu atbalstošu produktu. Savukārt sportistiem, kam no sūkalu vai sojas proteīnu kokteiļiem streiko vēders, derētu izmēģināt kaņepju proteīna kokteiļus. Kaņepju sēklas ir ļoti ieteicamas bērniem un grūtniecēm, jo satur daudz folskābes, magnija, fosfora un B1 vitamīna.
Kaņepes pret soju
Soju slavē kā izcilu olbaltumvielu avotu, un tā ir iecienīta gan patērētāju, gan pārtikas ražotāju vidū. Taču no kaņepēm var pagatavot gandrīz visus tos pašus pārtikas produktus, ko no sojas, – pienu, eļļu, sviestu, tofu, saldējumu utt. Lūk, dažas būtiskas atšķirības, kas kaņepes padara pārākas par soju: kaņepju proteīni ir vieglāk sagremojami, kaņepju produkti nesatur vielas, kas rada gremošanas problēmas, kaņepju sēklas reti izraisa alerģisku reakciju, kaņepes netiek ģenētiski modificētas.
Augu eļļas, kurās ir augsts nepiesātināto taukskābju saturs, nereti tiek pētītas kā profilaktisks līdzeklis cīņā ar hroniskām slimībām. Kaņepju eļļas sastāvā ir gandrīz 80 % neizstājamo taukskābju no eļļas kopējā tilpuma. Neaizstājamās taukskābes palīdz muskuļiem sarauties, regulē kuņģa skābes izdali, piedalās asinsspiediena samazināšanā, regulē hormonu līmeņus, sadala holesterīnu, kā arī piedalās tauku transportēšanā un vielmaiņas procesos. Tāpat tās atbalsta imūnsistēmas darbību un uzlabo smadzeņu funkcijas. Dažādas ādas slimības, sirds asinsvadu slimības, pirmsmenstruālais sindroms, reimatoīdais artrīts, depresija un pat vēzis tiek saistīts ar nepietiekamu neaizstājamo taukskābju daudzumu uzturā. Tātad biežāka kaņepju eļļas iekļaušana ēdienkartē var būt laba profilakse.
Kā apēst kaņepes pēc iespējas vairāk?
Neaizmirsti par eļļu! Visveselīgākā ir auksta spieduma kaņepju sēklu eļļa, un tā būtu jālieto pēc iespējas svaigāka (un svaigā veidā, piemēram, salātos, nevis cepšanai), ilgi neglabājot – ne ilgāk par trim mēnešiem blīvi noslēdzamā traukā ledusskapī vai citā vēsā tumšā vietā. Taču, ja kāda iemesla dēļ vēlies to glabāt ilgāk, nekas ļauns nenotiks, ja liksi saldētavā. Tāpat glabā augstvērtīgu olīveļļu.
Kaņepju sēklas ir ne tikai izejviela kaņepju stakam vai sviestam, tās ir arī universāla, sātīga piedeva – pievieno dārzeņu zupai, un tā kļūs tik sātīga, it kā tajā būtu gaļa! Grauzdētas sēkliņas var piebērt putrām, piemēram, auzām vai griķiem. Samaltas tās var pievienot visiem ēdieniem – omletēm, zupām, kartupeļiem, salātiem, maizītēm, kūciņām.
Mūsu senči kaņepes centās izmantot pēc iespējas pilnīgāk. Ja piestā sagrūstas kaņepes iemaisīja biezpienā vai krējumā, tas izskatījās pelēki raibs kā pūcēns, un tā arī šo ēdienu sauca – pūcesbērns. Šāds paēdiens labi garšoja ar sausiem kartupeļiem. Savukārt vērša pienu vai vienkārši kaņepju pienu gatavoja piestā, sagrūstām kaņepēm pielejot karstu ūdeni, kas palika balts kā piens. Tad visu labi samaisīja, izkāsa un pievienoja virai vai piedzēra pie sausa ēdiena.
